Mierīgi apdomājot, kļūst skaidrs, ka t. s. Vecrīgas aprindu politiskā darbakārtība (Valsts prezidenta vēlēšanas u. c.) nav Latvijas kā valsts politiskā alfa un omega. Ja mēs tik daudz runājam par nācijas perspektīvām, nevienmērīgu teritorijas attīstību ar visām no tā izrietošām sekām, ir arī skaidrs, ka novadu, kas atrodas ārpus Rīgas, aglomerācijas veiksmes un neveiksmes ir ne mazāk svarīgas. Kā tad mums veicas ar reģionālo politiku? Spriežot pēc valdībai iesniegtā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Informatīvā ziņojuma par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu, veicas ne sevišķi labi.
Neliela atkāpe. Savulaik parādījās kopumā pareizs uzstādījums, ka administratīvi Latvija ir pārāk saskaldīta, ka mazajām pašvaldībām var rasties problēmas ar savas attīstības pilnvērtīgu nodrošināšanu, attiecīgi tika izveidoti pieci plānošanas reģioni (PR). Laika gaitā plānošanas reģionu kā struktūru lietderīgums vairākkārtīgi radījis jautājumus - piemēram, kad nesaskaņotas PR un valsts rīcības rezultātā radās it kā (jo Satiksmes ministrija labprātāk runāja par pārtēriņiem) lieli parādi autobusu satiksmes nodrošinātājiem, kas apdraudēja sabiedriskā transporta normālu funkcionēšanu novados. Uzskaitījumu varētu turpināt, tomēr svarīgāk, ka tam visam it kā vajadzēja raisīt nopietnas pārdomas par plānošanas reģionu kā vēl viena pārvaldes slāņa jēdzīgumu. Savukārt VARAM sagatavotais dokuments vedina secināt, ka kļūdu nav un nav bijis vai ka jebkurā gadījumā vienkārši jāiedod plānošanas reģioniem papildu nauda (var nojaust, ka tā arī notiks).
Klasisks piemērs šādai nostājai ir sadaļa ziņojumā par Latgales Uzņēmējdarbības centru (LUC), kas, cik noprotams, tiek uzskatīts par PR koncepta lielo veiksmes stāstu. Tātad LUC administratīvās izmaksas ir 71 000 eiro gadā. VARAM uzskata, ka šīs izmaksas tiek atpelnītas, jo LUC darbības rezultātā Latgalē tiekot dibināti jauni uzņēmumi, un «tiek prognozēts», ka līdz šā gada sākumam ar šiem uzņēmumiem saistīta 51 jauna darbvieta (31.-32. lappuse). Vienas darbvietas izveide izmaksā gandrīz 1400 eiro. Labi, nebūsim piekasīgi, vai tas ir daudz vai maz. Jautājums ir, cik korekti vispār ir jaunu uzņēmumu parādīšanos deklarēt kā savu nopelnu - tātad attaisnojumu pastāvēšanai. Vai var apgalvot, ka bez LUC tādu nebūtu? Un vai nav mazliet pārsteidzīgi ziņot par panākumiem, pirms šie uzņēmumi ir pāris gadu strādājuši, maksājuši nodokļus utt.? Tomēr šādi jautājumi VARAM, šķiet, nerodas, viss ir labi.
Lai nu piedod VARAM un pašu plānošanas reģionu ļaudis, bet iespaids rodas šāds: kaut kādā brīdī plānošanas reģioni ir izveidoti, neuzkraus sev tagad liekas klapatas ar situācijas kritisku analīzi un varbūt nepatīkamiem lēmumiem. Jā, ziņojumā atzīst VARAM, dažas funkcijas plānošanas reģionu struktūrām izzūd, bet tas nekas - padomāsim un uzrakstīsim citas. Lai gan varbūt - saglabājot uzstādījumu par pašvaldību ciešāku sadarbību un salīdzinājumā lielāka mēroga priekšrocībām - noderētu izsvērt, vai šāds starpposms vispār ir vajadzīgs.