Pēteris Strautiņš
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns, visticamāk, tiks pārpildīts. «Lielo» nodokļu ieņēmumi ir plānoti piesardzīgi, īpaši PVN. Tiek plānots, ka PVN ieņēmumi pret jūnijā koriģēto 2009.gada plānu samazināsies par 16%. Tas ir pesimistiski, es ceru, ka kritums nebūs lielāks par 10%. Arī akcīzes ieņēmumi plānoti piesardzīgi, paredzot, ka būs ap 10% kritums pret šī gada jūlija-oktobra vidējo līmeni. Prognozēts, ka ienākumi no uzņēmumu ienākumu nodokļa būs 2,7 reizes mazāki, kas izklausās skarbi, taču varētu izrādīties patiesība. Lielākās bažas ir par speciālo budžetu: plānots, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas pret šī gada līmeni samazināsies tikai par 5%. Pie bezdarba kāpuma un algu krituma tā šķiet optimistiska prognoze. Lai prognoze izpildītos, vidējais sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu kritums nākamgad pret šī gada oktobra līmeni nedrīkst pārsniegt 3%. Tas nav neiespējami, tas nav mežonīgs optimisms, bet tomēr optimisms.
Dzintars Jakāns
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors (uz laiku atstādināts no amata)
Par to, vai budžeta projektā ietvertās nodokļu prognozes ir adekvātas, ir grūti spriest, jo cik esmu centies ministriju mājaslapās un medijos atrast kaut kādus skaitļus, man tas nav izdevies. Neviens šos skaitļus joprojām nezina, tādēļ būtu nekorekti izteikt kaut kādus vērtējumus. Ja nodokļu ieņēmumu prognozes tiek balstītas uz šogad vasarā apstiprinātiem cipariem, tas ir dīvaini, jo skaidrs, ka šī gada budžeta cipari neizpildīsies. No plāna ieņēmumi katru mēnesi atpaliek par kādiem 20 miljoniem latu. Lai cik daudz pirmajā pusgadā mēs runājām par to, ka jāsamazina nodokļu slogs darbaspēkam, reāli soļi tiek sperti pilnīgi pretējā virzienā. Kas attiecas uz administrēšanu, to mēs varam komentēt tikai pēc tam, kad budžeta likumu parakstīs prezidents. Jo, cik nojaušu, grozījumi vēl tiek veikti nepārtraukti.
Andris Vilks
SEB bankas galvenais ekonomists
Vienīgais gandarījums ir, ka mēs šo procesu esam beiguši, un arī nākotnē spēsim garantēt šo aizdevēju naudu, kas nozīmē reitinga nepasliktināšanu un pat uzlabošanu. Pārējais situāciju ir krietni sarežģījis, jo mēs paši lieliski saprotam, ka nodokļus mēs neiekasēsim, biznesu pamatīgi sabaidīsim, iedzīvotājus iedzīsim panikā un liela daļa ekonomikas aizies ēnas pusē. Ir skaidrs, ka šis ir pagaidu variants, ko neviens eksperts neatbalsta, bet visi saprot, ka mīļā miera labad, lai dabūtu to trekno punktu, tas ir jāizdara. Te ir divas lielas politiskās kļūdas. Pirmkārt, tika pilnīgi izčakarēta nekustamā īpašuma nodokļa sistēma. Tur varēja dabūt daudz lielākas summas. Otrkārt, funkciju vērtēšana notiek ļoti lēni.