Izlases sniegumu vērtēju kā labu, varēja būt labāks, bet tomēr esam reitingā pacēlušies par vienu pozīciju. Kas ir svarīgākais - agrāk mēs spēlējām, lai neizkristu no tās grupas, tagad - lai iekļūtu ceturtdaļfinālā, cits mentālais uzstādījums.
Bet trīs mači «sausā»?
Jā... tur kaut kas notika ar komandu. Sākumā visus mačus spēlējām labi - līdz tiem pēdējiem. Kaut kas notika, gan to noskaidrosim. Vai nu treneru vaina, vai ar spēlētājiem kaut kas noticis, pazuda motivācija, bet tā komanda beigu mačos vairs nebija tā pati, kas sākumā.
Par hokeju kopumā - vai Rīgas Dinamo tagad strādā kā tāda izlases bāze?
Tā ir, 85% spēlētāju ir Rīgas Dinamo. Tieši tāpēc varam kā līdzīgs ar līdzīgu spēlēt ar krieviem un pārējiem grandiem. Paskatieties, uzvarējām Vāciju - tur 200 hokeja laukumu pret mūsējiem septiņpadsmit.
Kas tomēr ir galvenā problēma Latvijas hokejā?
Protams, nepietiekams finansējums, līdz ar to par maz haļļu, par maz treneru, par maz spēlētāju. No otras puses, ja tu esi federācijas vadītājs, šīs lietas jāuzņemas.
Tātad galvenā problēma - ka valsts nedod naudu?
Nu, valdība nedod pietiekami naudas nevienam. Bet, ja tu esi uzņēmies vadīt tādu federāciju kā Hokeja federācija un ja tu esi kruts biznesmenis - tāds kā Lipmans -, nu tad tev jāieliek tas miljons vai divi no sava biznesa. Es tenisā personiski lieku vairāk nekā viņš hokejā. Ar tiem pāris simt tūkstošiem, ko viņš ieliek, to lietu nevar pacelt. Naudu valsts nedod, es tomēr daļēji to saprotu. Tu nevari dot naudu tenisam un hokejam, ja pensionāriem nav ko ēst. Tāpēc jau es teicu Lipmanam - nu ieliec vairāk tajā hokejā naudas.
Jāsaprot, ka sports ir ļoti svarīgs valstij, tāpēc vajadzīgs kāds valdības līmenī, kas par to domā. Ja nav pietiekami naudas atsevišķai ministrijai, noliekam to aizsardzības ministrijas paspārnē.
Labi, tagad par biznesu. Vai tas, ka savulaik bijāt PSRS VDK darbinieks, jums ir palīdzējis biznesā?
Protams, tas palīdzēja man sākt savu biznesu. Pirmkārt, palīdzēja jau ar to, ka 15 gadu, kurus strādāju komitejā (VDK), es strādāju pie savas personības attīstības. Mans bizness vienmēr bija tāds, kas gāja kopā ar valsti, es nekad nemēģināju nopelnīt naudu pretēji tautas interesēm. Tāpēc, ka man bija tāda ideoloģija, kopš es strādāju čekā. Tad vēl kopējā izglītība - zināt un saprast, kas, ko un kāpēc. Un trešais - tādas konkrētas lietas kā valodas, es zinu sešas valodas. Arī sports, veselība.
Un kontakti?
Protams. Piemēram, kad veidoju pirmo biznesu Vācijā - pirkt un vest mašīnas -, interesanti bija tas, ka, tikko uzzināja, ka esi strādājis VDK, uzreiz pilnībā tev uzticējās, uzskatīja, ka ar tevi biznesu taisīt ir droši. Man pašam sākumā tas radīja zināmu izbrīnu, jo čekai it kā nebija laba reputācija, izlūkdienestus nekad nenodalīja no čekas. Tā ka kontakti - jā, bet ne tikai, svarīga bija personība, neviens ar mani - arī ārzemēs - biznesu nekautrējās taisīt. Tieši otrādi. Tas nozīmēja, ka esi pārbaudīts, neesi zaglis, neesi bandīts.
Vēl par jūsu biznesu. Cik zinu, Krievijas «lielajai» Itera īpašnieks ir mainījies?
Nu, ir tā... Rosņeftj kopā ar Itera organizē kopuzņēmumu, kurā abas kompānijas ieliek aktīvus un kurā 51% piederēs Rosņeftj.
Vai tās kaut kā iespaidos Itera Latvija?
Pateikšu atklāti - domāju, ka jā, bet es vēl nezinu, kā.
Vēl vienas baumas - Ainārs Gulbis vairs nav jūsu partneris Itera?
Teiksim tā… Ainārs Gulbis nolēmis attīstīt citus biznesus, neko vairāk nekomentēšu.
Kopumā par ekonomisko situāciju valstī, kā jūs jūtat, vai ekonomiskā krīze ir pārvarēta?
Man tādas pozitīvas sajūtas nav. Es gan to pozitīvo sajūtu lasu avīzēs un skatos televizorā. Bet dzīvē kaut kā viss notiek citādi. Kā cilvēki nāca žēloties, ka nav naudas, tā viņi nāk. Tāpat cilvēki turpina braukt projām. Par gāzi - kā daļa nevarēja samaksāt, tā nevar samaksāt. Bankas turpina mest cilvēkus ārā no dzīvokļiem. Nekādas atdzīvošanās nekustamā īpašuma tirgū arī nav. Nauda ienāk no tiem cilvēkiem, kas pērk sakarā ar uzturēšanās atļaujām. Es to optimismu, kas ir avīzēs, neredzu. Man apkārtnē viss ir diezgan padrūmi, visi ir norūpējušies par nākotni. Man nekad nav bijis tik daudz draugu, kas aizbraukuši uz ārzemēm, kā tagad.
Valdība saka - notiek eksporta attīstība.
Kurā nozarē tas eksports ir tā nopietni palielinājies? Koka? Par to vēl atsevišķa saruna.
Pamatā, redz, kas notiek - ja tu to naudu salasi par sīkumiem, bet netērē, tad jau tā tev it kā ir. Un tad liekas, ka budžets veidojas labi. Bet, kur netērē, tur cilvēki slikti dzīvo, cieš trūkumu, braukā pa sliktiem ceļiem. Tā kopējā infrastruktūra - tā neuzlabojas. Agrāk tu naudu, ko nopelnīji, tērēji. Vienkārši runājot, tagad tu desu vairs nepērc, uz kino neej, atvaļinājumā neej, sievasmāti neapmeklē -un tev liekas, beidzot nauda parādījusies. Varbūt tā arī jādzīvo - braukt pa sūdīgiem ceļiem, ēst poļu kartupeļus un būt apmierinātam.
Valdība patlaban ir noformulējusi nacionālā attīstības plāna galveno uzdevumu - ekonomikas izrāviens. Kā šo izrāvienu var panākt?
Uzrāvienu Latvijā var realizēt, realizējot superlielos projektus, kas Latvijā ir iespējami. Piemēram, pilnīgi elektrificēt dzelzceļu Rīga-Maskava. Būvēt šoseju Rīga-Maskava. Ir plāni, piemēram, par ogļu pārstrādes metanolā rūpnīcu ostā. Ir lieli projekti nekustamā īpašuma sfērā - viesnīcas, dažādi kompleksi. Beigu beigās - vienkārši sākt sakārtot ceļus. Kā Vācijā savā laikā - likt naudu būvniecībā.
Bet kādu naudu?
Nu, nauda jau valdībai ir. Tas pats miljards, ko valdība grib guldīt Visaginas AES projektā. Ar to taču Latvijā daudz ko var darīt. Nu, kaut vai - kaut gan tas it kā nav manās interesēs - ieguldīt atjaunojamās enerģijas ražošanā. Bet tā, lai iekārtas mēs taisītu šeit, nevis pirktu. Ar lauksaimniecību - mums taču nav neviena normāla projekta lauksaimniecībā...
Bet man viens cits jautājums, ko es jau sen gribu pateikt. Nu, tie puiši no Visu Latvijai...
Nacionālā apvienība?
Jā, tā taču nav nekāda nacionālā apvienība, tā vienkārši ir antikrieviska partija, un tā arī tā jānosauc. Es neredzu, ka viņi cīnītos par latviešu interesēm, nē, viņi cīnās pret krieviem, un tikai. Bet nevis par savas valsts interesēm. Nacionāls ir kaut kas, kas aizstāv savas tautas intereses, bet viņi tikai cīnās pret krieviem. Vai, piemēram, viņi ir bijuši Briselē un aizstāvējuši Latvijas intereses un pieprasījuši atskaiti par visām tām nejēdzībām, ko Eiropa ar savām prasībām sastrādājusi Latvijā? Kaut kā nav dzirdēts, bet gribētos.
Bet vispār valdošā koalīcija, Dombrovska valdība?
Par Dombrovska valdību gribu pateikt divas lietas, ko pēdējā laikā esmu sapratis. Dombrovskis ir finansists, viņam ir ļoti labs, mierīgs, nosvērts raksturs, kas ir ļoti pozitīvi valstij. Bet man gribētos, lai viņa pozitīvās rakstura īpašības un kolosālās intelektuālās spējas tiktu novirzītas par labu Latvijai. Jo viss, ko viņš dara, - nekalpo Latvijai. Viņš vairāk kalpo tam, ko Brisele pasaka.
Varbūt tā vajag?
Ja patiešām tas atbilstu mūsu interesēm, ko tā Brisele saka, nu, tad O.K., bet es nedomāju, ka viss atbilst mūsu interesēm. Skatieties, kā viņi visu laiku izdomā citādus kritērijus, lai tikaI panāktu savu. Viņi ir tik gudri un slīpēti, ka vienmēr sataisa tā, it kā viņiem būtu taisnība. Tu pat to uzreiz tā neapķer. Tikai kad tu aizbrauc uz Eiropu, tu redzi - viss sakārtots, kārtībā, atbrauc pie mums - cita aina, un mums tādā viņu ieteiktā veidā nekad viņus nenoķert. Mūsu starpība ir tikai palielinājusies, sevišķi laukos. Bet kāpēc mēs stājāmies iekšā? Lai viens otram palīdzētu. Bet kas īstenībā notiek - mēs attālināmies.
Bet tauta turpina Dombrovski ievēlēt!
Jā... Es vairākkārtēji esmu pārliecinājies, ka tautai grūti iestāstīt labas lietas. Vismaz īstermiņā var iestāstīt tai visādas blēņas. Bet, kad kļūdas ir atklātas, vilciens ir aizbraucis, un neko vairs nevar labot. Piemēram, vai vajadzēja glābt Parex? Es jau tajā brīdī zināju, ka nevajag, un tagad mēs ilgi par to maksāsim. Kas tagad notiek ar airBaltic, tā biznesa sašaurināšanās - tā taču nozīmē miljonu zaudējumus tūrismam, viesnīcām, servisam. Kad apķersies, atkal būs pa vēlu.
Kāpēc projekts Par labu Latviju, kurā jūs piedalījāties, neaizgāja?
Esmu sapratis, ka programma, lai cik labu tu to izstrādā, nevienu neinteresē. Ar saukļiem var panākt daudz vairāk. Varbūt bija kļūda arī tie divi Š, un vispār - tautai nepatīk uzņēmēji un kas labāk dzīvo. Tāda šķiriska pieeja. Tie, kam slikti iet, vienkārši sāk neieredzēt tos, kam iet daudzmaz labi. Un tie daudzie ierēdņi - viņi laikam domā, ka naudu vienkārši nodrukā un tad sadala. Viņi nesaprot, ka tā jānopelna, jāsaražo.
Vēl ko gribu teikt - ļoti bieži mūs sauc par kalpu tautu. Vienmēr mums ir bijuši kangari, kas regulē savu tautu citu tautu interesēs. Tas notika gan vācu, gan krievu laikos. Un kas notiek tagad - būtībā tas pats! Kur sēž saimnieki? Saimnieki sēž Briselē. Un mūsu valsts pilda norādījumus, nu kur vēl tālāk var aiziet - valsts kā kangari pret savu tautu. Ar cerību, ja viss saies grīstē, kādu kaulu jau atmetīs.
Konkrēti - ko darīt, lai nostiprinātu savu patstāvību? Stāties eirozonā vai nestāties?
Es šobrīd nepievienotos eiro nekādā gadījumā. Tāpēc, ka tā faktiski ir pēdējā nelielā neatkarības iespēja. Paregulēt savu ekonomiku ar naudu. Protams, ja ir centrālā banka, kas vispār ir spējīga patstāvīgi un ekonomiski domāt.
Atsaistīt eiro no lata?
Nevajag šobrīd atsaistīt, bet iespēju vajadzētu paturēt. Man ir skaidrs, kāpēc Anglija neiet eirozonā, bet kāpēc neiet Zviedrija, Polija - tās visas ir cienījamas valstis. Kas, starp citu, ļoti mīkstināja Polijā krīzi - ka viņi varēja elastīgi rīkoties ar savu naudu. Tas arguments, ka nebūs jāmaina nauda, - tas ir arguments idiotiem.
Taču ir pavisam cita runa, ja mēs ejam uz federālu valsti.
Eiropas federālo valsti?
Jā, uz Eiropas PSRS. Tad būtu cita lieta, tad jābūt kopējam budžetam, un tad mēs zinām, kur mēs atrodamies, tad spēles noteikumi ir vienādi un visiem saprotami.
Mums uz to vajadzētu iet, vai tā tāda ironija?
Vai tad labāk dzīvot tādā situācijā kā šodien, kad 27 valstis nevar vienoties, lielās valstis čakarē mazās Austrumeiropas valstis. Labāk lai ir godīga sistēma, kad ir viena valsts. Vienu vārdu sakot, mums jāizšķiras - vai nu pilnīga patstāvība un neatkarība, vai viena Eiropas valsts. Tāds starpvariants, kāds ir tagad, ir vissliktākais. Ja būs viena valsts, tad nebūs tā, ka Vācijai dotācijas ir tādas, bet Latvijai citādas.
Taču mums jāatbild sev, vai latviešu tauta dzīvos labāk, ja burtiski viss tiks izlemts Briselē. Nu, mums tad samazināsies viss pašu pārvaldes aparāts… Ja tautai tā būs labāk, tad ejam uz to federālo valsti. Jo tā, kā ir tagad, - mūsu tauta vienkārši iet bojā.
Ko tagad dara Briseles ierēdņi? Viņi sadala 130 miljardu budžetu. Bet kas tas ir? Tas ir štrunts, salīdzinot ar Vācijas budžetu. Bet kādu varu viņi ar to iegūst - mēs te lēkājam pēc viņu stabules, viņu regulām. Neliela nauda, bet ar to viņi maisās visā politikā - sadaliet uzņēmumus, tā un šitā veidojiet attiecības ar Krieviju, ieviesiet sankcijas pret Baltkrieviju...
Tas nav pārspīlēti?
Nu kā, viņi iedod mums miljardu, bet par to liek sagandēt attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kas mums uzreiz ir trīs miljardi mīnusā. Lūk, arī bilance. Kā es redzu, ja mēs draudzētos ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu tā, kā mēs to paši gribētu, arī ar tiem pašiem lietuviešiem, tad, es uzskatu, mēs dzīvotu daudz labāk. Tā nauda, ko it kā saņemam no Eiropas, to neatsver.
Tagad dzirdu, kaut kāds tur iekšlietu komisārs saka - Latvijai solidāri jāuzņem bēgļi. Mani tas baida. Kāpēc man jāuzņemas problēmu risināšana, ko es neesmu savārījis? Vai tad mēs arī piedalījāmies lēmuma pieņemšanā bombardēt Lībiju.
Ko tad - bēgt no Eiropas?
Nezinu, dažkārt man liekas, ka mūsu problēma ir tā, ka neesam formulējuši, ko tad īsti gribam. Nācijas vīzija, pašiem sava, ko gribam panākt, kā dzīvot? Starp citu, to varētu saplānot mēneša laikā, nevis kā tagad - gadiem visādus plānus rakstīt. Ja tas būtu skaidrs, tad arī varētu lemt, ko darīt. Bet mums viss ir ačgārni, gaidām, ka teiks priekšā. Tajā pašā laikā, kad aizbraucu uz Latgali, man sirds sāp! Nu kā mēs esam nodzīvojušies tā, ka cilvēki no valsts bēg! No kara bēg! Mēs esam tik kolosāla valsts, man likās, mēs 20 gados to te tik labi sakārtosim. Vai nu nepratām, vai arī mums nedeva to izdarīt. Un tad es dzirdu dažus runājam, neprecizēšu uzvārdus, bet tās ir augstas personas, kas saka - nu, esam tāda zaglīga kalpu un stulbeņu tauta, tad jau labāk ejam ar Eiropu, tie vismaz mūsu vietā te lietas sakārtos, mūs pieskatīs. Man kā latvietim tas ir aizskaroši, vai tiešām mēs, latvieši, latgalieši, krievi, baltkrievi, poļi un citu tautību cilvēki, esam nespējīgi paši Latvijā uzbūvēt kārtīgu labklājīgas valsti? Es to nekad nesapratīšu. Un nepiekritīšu.