Šodien nevienam vairs nav jāpierāda, cik liela loma gan biznesā, gan sadzīvē ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Tās ietekmē visas dzīves jomas - konkurētspējīgas, uz inovācijām balstītas tautsaimniecības attīstību, efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanu, iedzīvotāju demokrātiskās aktivitātes veicināšanu un mūsdienu prasībām atbilstošas izglītības nodrošināšanu. Līdz ar to visiem iedzīvotājiem būtu jāprot izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, visām mājsaimniecībām būtu jābūt nodrošinātām ar platjoslas interneta pieeju un vismaz 70% mazo un mikro uzņēmumu būtu jāizmanto datori, internets un informācijas sistēmas uzņēmējdarbības vajadzībām. Jautājums - vai, kad un kā mēs uz to ejam.
Ekonomikā visu nosaka pieprasījums un piedāvājums. E-vidē piedāvājums ir dažādu elektronisko pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Piemēram, ko valsts un privātais sektors e-pakalpojumu ziņā piedāvā ekonomiski aktīvai ģimenei Rīgā ar diviem bērniem? Tēvs, kas strādā un saņem algu, māte, kas saņem «māmiņu algu», - abi izmanto internetbanku un tās sniegtās e-iespējas. Abiem ir iespēja attālināti veikt sadzīves un darba darījumus virtuālajā vidē, lietojot datoru vai viedtālruni. Izmantojot internetbankas autentifikāciju, ikvienam šodien ir piekļuve vairākiem valsts un pašvaldības nodrošinātiem e-pakalpojumiem: iespējai deklarēt savu un savu bērnu dzīvesvietu, apskatīt zemesgrāmatas datus, pieteikt bērnu Rīgas pašvaldības bērnudārzā un sekot līdzi rindai, aplūkot informāciju par valsts garantētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un sociālo apdrošināšanu u. tml. Internetā šodien var iegādāties kino, teātra un koncertu biļetes, doties ceļojumā, iegādāties aviobiļetes, rezervēt viesnīcu, plānot ceļojuma maršrutu, kā arī nopirkt ceļojuma apdrošināšanu.
Lielu skaitu pakalpojumu un darījumu procedūru šodien varam realizēt virtuālā vidē, tas mums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī sniedz iespēju pakalpojumu pieteikt vai saņemt sev ērtā laikā. Tomēr visas jomas joprojām nav attēlojamas tik rožainās krāsās, joprojām ir lietas, kas risināmas tikai «papīra ceļā». Piemēram, ja uzņēmumam nepieciešams saņemt izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta, ka tam nav nodokļu parādu konkrētā laika posmā, lai to varētu iesniegt citās valsts iestādēs, to var saņemt tikai papīra formātā, tā ir iepriekš jāpiesaka un pēc tās jāierodas personīgi. Kā vēl vienu piemēru varu minēt rēķinu piegādi iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Piekrītu, ka daļa pakalpojumu sniedzēju ir ieviesuši e-rēķinus, tomēr joprojām daudzi rēķini tiek piegādāti papīra formā. Rodas jautājums, vai vaina ir mūsos vai tehnoloģijās. Vai bezpapīra vide un pilnīgi elektroniska dokumentu aprite pašreizējā skatījumā ir utopija?
Mans mērķis nekādā ziņā nav pilnībā izskaust papīra formātu kā tādu. Daudziem no mums joprojām patīk turēt rokās tipogrāfijā iesietu grāmatu, un rīta kafijas dzeršanas rituālu nespējam iedomāties bez aktuālo ziņu lasīšanas avīzē. Tomēr finanšu korespondences dokumentus - rēķinus un izziņas - noteikti varam pārcelt tikai uz e-vidi. Piekrītu, ka tam ir vajadzīgs ilgs laiks, tomēr ir skaidri iezīmējami nepieciešamie priekšnosacījumi, lai paātrinātu elektronisko dokumentu aprites ieviešanu, ko tehnoloģijas piedāvā jau šodien.
Viens no priekšnoteikumiem, bez kura e-pakalpojumu lietošana no iedzīvotāja perspektīvas nav iespējama, ir Latvijas iedzīvotāju e-prasmes. Eiropas Komisijas 2010. gadā pieņemtā Eiropas digitālā programma paredz, ka e-prasmes ir kļuvušas par absolūti neatņemamu ikdienas nepieciešamību un nespēja piekļūt vai izmantot IKT faktiski ir šķērslis sociālajai integrācijai un personīgajai attīstībai. Vēl pirms 20 gadiem CV ieraksts «datorprasmes» nereti tika ierindots beigu sadaļā kā kandidāta papildu pievienotā vērtība, bet šodienas CV nepietiekamas e-prasmes radīs būtisku plaisu starp darba meklētāju un darba devēju, kļūstot par vienu no pamatkompetencēm, kas nosaka darba ņēmēja konkurētspēju tirgū.
Par to, ka Latvijas iedzīvotāju vidū pieprasījums pēc prasmes apieties ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām ir ļoti liels, liecina pēdējo divu gadu LIKTA un VARAM kopīgi organizētās Eiropas e-prasmju nedēļas dalībnieku kuplais skaits. Latvijas iedzīvotājus principā varētu ierindot e-tautas saraksta virsotnē - kopā dažādos e-prasmju nedēļas pasākumos Latvijā šī gada martā piedalījās vairāk nekā 41 tūkst. dalībnieku jeb 1,8% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, no kuriem aptuveni 2900 ar datoru saskārās pirmo reizi. Lielā iedzīvotāju aktivitāte skaidri apliecina milzīgo pieprasījumu un uzsver, ka valstij būtu jāparūpējas par iedzīvotāju e-prasmju veicināšanu, īpaši to iedzīvotāju, kuriem šo prasmju joprojām nav. E-prasmju nedēļā secinājām, ka ir svarīgi veicināt informācijas tehnoloģiju izmantošanu MVU un mikrouzņēmumos, jo to darbiniekiem joprojām ir nepietiekamas prasmes un zināšanas šajā jomā.
Nākamais priekšnoteikums - piekļuve un platjoslas internets. Saskaņā ar Eiropas digitālo programmu līdz 2020. gadam Eiropā visiem iedzīvotājiem jānodrošina platjoslas pieeja ļoti ātram internetam, līdz pat 30 un 100 Mbit/s. Platjoslas interneta attīstībā Latvijā vēl ir daudz darāmā, īpaši attālinātos reģionos un mazapdzīvotās teritorijās, kur tas ir svarīgi infrastruktūras un reģionu sakārtošanā, lai mazinātu iedzīvotāju vēlmi pamest lauku reģionus labākas dzīves meklējumos pilsētā vai ārpus Latvijas.
Svarīgs priekšnoteikums elektronisko dokumentu aprites veicināšanai un e-autentifikācijas iespēju uzlabošanai ir arī e-identifikācijas karšu izsniegšana jau tuvākajā laikā, tajās kā obligātu sastāvdaļu iekļaujot e-parakstu un e-autentifikācijas mehānismu. E-identifikācijas (eID) karšu izsniegšana pēc vairākkārtējas termiņa pagarināšanas plānota nākamgad. Joprojām saredzu draudus, ka eID karšu izmantošanu krietni samazinās arī tas, ka iedzīvotājiem plānots piedāvāt iespēju izvēlēties iekļaut e-parakstu un e-autentifikācijas iespējas kartē vai nē. Tomēr būtiski ir saprast, ka šie pakalpojumi ir jāiekļauj visās eID kartēs, lai, palielinoties e-pakalpojumu īpatsvaram un iespējām, kā arī uzlabojoties iedzīvotāju e-prasmju līmenim, iedzīvotāji varētu uzreiz sākt izmantot visas eID sniegtās iespējas. Viena no iespējām, kas ļautu ietaupīt valsts līdzekļus, ir nodrošināt iedzīvotājiem jau bieži apspriesto dalību e-vēlēšanās. Šādu sistēmu būtu iespējams izmēģināt jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Kā zināms, e-vēlēšanas jau sekmīgi notikušas mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.
Atliek vien cerēt, ka jaunā valdība veicinās valdības deklarācijā atspoguļoto uzstādījumu IKT jomā realizēšanu, kas paredz attīstīt e-pārvaldi, nodrošinot, ka vismaz divas trešdaļas no valsts un pašvaldību pakalpojumiem tiek sniegti elektroniski, turpinot jau iepriekšējo valdību apņemšanos attīstīt e-pārvaldes jomu.
Par šīm un citām Latvijas IKT nozares prioritātēm plānots diskutēt 29. novembrī paredzētajā Latvijas 13. gadskārtējā LIKTA konferencē Digitālā Latvija - Sprīdītis vai pasaules pilsonis? Latvijas IKT nozares potenciāls 2012.