Izskatās, ka topošās partijas ideoloģiskā platforma vairāk pamatosies uz austrumiem vērstā ārpolitikā nekā iekšpolitikā, kur Prunskiene izgāzās 2008.gada parlamenta vēlēšanās: viņas vadītā Tautas zemnieku savienība Seimā neiekļuva. Tam sekoja pāris personīgu vilšanos: pametusi, viņasprāt, stagnējošo partiju, jau kā neatkarīga kandidāte maijā notikušajās prezidenta vēlēšanās viņa ieguva tikai 3,86% balsu, bet jūnijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās - 1,82%. Aiziešanas motīvs no zemniekiem - aptvert plašākas tautas masas - kundzei kaut kā nerealizējās. Acīmredzot atliek vien šo aptvērienu ģeopolitiski paplašināt, un izskatās, ka Maskavas polittehnologi izmanto iespēju pastāvēt pie jauna politiskā spēlētāja šūpuļa un uzmesties tam par krustvecākiem. Lietuvā tas būtu sevišķi nozīmīgi, jo mazā krievu īpatsvara dēļ tur īsti nedarbojas Kremļa mīļotais «Krievijas līdzpilsoņu» arguments.
Jaunajai partijai Kremļa simpātijas apliecināt un slēgt starppartiju līgumu Viļņā ieradīsies «vienkrievietis» un Valsts domes starptautisko attiecību komitejas vadītājs Konstantīns Kosačevs. Šai pašā laikā un ar tādu pašu mērķi Tallinā pie Centra partijas viesosies Krievijas Domes deputāte Tatjana Jakovļeva. Latvijā sadarbības līgums ar Kremļa varas partiju jau ir Saskaņas centram. Tai pašā virzienā acis met arī Tautas partijas un LPP/LC vadošie pārstāvji. Sadarbība, protams, ir laba lieta, tomēr jāņem vērā, ka Krievija pēdējā laikā aktīvi īsteno «humanitārās dimensijas» paplašināšanu, kas faktiski nozīmē tā sauktās maigās varas (soft power) ekspansiju.