Vai padarīts?

Labdien! Retorisks jautājums: Kad Latvijā beigsies sociālistiskā domāšana? Kāpēc man jābūt vainīgai par to, ka es pelnu pietiekoši labi salīdzinot ar citiem? Kāpēc vispār mani ienākumi ir jāsalīdzina ar citiem? Kāpēc ir jāuztur vispārējā Valsts skaudība par to, ka mani bērni ir apģērbti, paēduši, var apmeklēt papildus interešu izglītības nodarbības utt? Es savā laikā esmu mērījusi desu ar linēālu, lai pietiktu nedēļai . Es zinu , kā ir dzīvot ar 30USD mēnesī diviem cilvēkiem un vēl par to vecākus atbalstīt. Līdz ar to esmu strādājusi pašaizliedzīgi– cik nepieciešams – vienālga vai diena vai nakts. Esmu mācījusies. Un tagad ES ESMU VAINĪGA par to , ka maksāju nodokļus, kas , izrādās, pienākas tikai tiem , kam neveicas vai „neveicas”. Man jāsūta meita privātā vidusskolā, jo parastā skolā skolotājai nav spēku visiem bērniem sniegt pienācīgu uzmanību. Vai mans bērns par to ir vainīgs un nedrīkst saņemt kārtīgu izglītību, bez baltiem plankumiem? Dēlam vēl paveicās ar valsts skolu – vēl skolotājas varēja pievērsties bērniem. Jā es Valsts pārskaitītos 8,00Ls uzreiz pārskaitu bērnu krājkontā, lai krājas izglītībai. Šie astoņi lati pat pamperiem nepietiek. Kāda jēga notērēt. Taču mūsu gadījumā tie ir ieguldījums izglītībā un vajadzētu jau saprast, ka rezultātā pašai Valstij par labu. Vai arī mūsu Valstij nav nepieciešami izglītoti, saprātīgi pilsoņi? Nobeidzot šo jauko domu izvirdumu, varu teikt – nu negribu vairs maksāt ne kapeikas nodokļos Valstij, kas neuzskata mani par sevis cienīgu. Ir tā pat , kā Padomju laikos – ja tu esi privātīpasnieks , tu pats par to esi VAINĪGS, tev nekas nepienākas: maksā tik ragā par visu. Tad kāda bija jēga melot par vēlmi mainīt iekārtu. Vienkarši Latvijas nomenklatūra tika pie varas un nosauca sevi par Valsti. Sanāk, ka nodokļus es maksāju dažiem par labu, bet ne visas tautas labklājības celšanai. Ar cieņu latviete Latvijas pilsone Sarmīte Egliene