Vai šāda sadarbības padome ir laba prakse?

Sadarbības un vienotas rīcības nodrošināšanai regulāri tiek rīkotas partiju pārstāvju sanāksmes - sadarbības padomes sēdes -, kurās piedalās Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un pārstāvji no katras partijas un neatkarīgo deputātu grupas.

Sadarbības padomes sēdēs izskata jautājumus, kas ir Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē vai arī ja to izskatīšanu pieprasa premjers vai kāds no partneriem un tie ir pieejami valdības partiju frakciju vadītājiem ne mazāk kā 24 stundas iepriekš.

Sadarbības padomes lēmumiem ir politisks, saistošs raksturs. Tās sasauc ne retāk kā vienu reizi nedēļā.
Sadarbības padomes sēdes tiek protokolētas.
Sadarbības padomes sēdes vada un to darba kārtību sastāda Ministru prezidents, viņa prombūtnē - premjera pilnvarotā persona.

Sadarbības padomes sēdēs lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu - 4/5 no koalīcijā pārstāvēto deputātu balsīm.
Ja domstarpības starp partneriem neļauj pieņemt lēmumu, tad tiek izveidota darba grupa, kurā tiek iekļauti visu partneru pilnvaroti pārstāvji, lai izstrādātu domstarpību noregulējuma risinājumus.

Ja vienošanos nav iespējams panākt, premjera pienākums ir pieņemt īpašu lēmumu strīdīgā jautājuma atrisināšanā.

Tikai un vienīgi pēc partiju vienprātības principa sadarbības padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē, par likumiem, kas skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, grozījumiem Valsts valodas likumā un citos likumos, kas regulē valodas lietojumu, grozījumiem Pilsonības likumā, kā arī tādus likumu grozījumus, kas skar mācību valodu skolās, kuras īsteno programmas mazākumtautību valodās.