Fiziskajā sagatavotībā Melbārdis kārtīgu rūdījumu ieguva jau Murjāņu Sporta ģimnāzijā desmitcīņas nodaļā. Pēc tam bija sūri grūts pirmais olimpiskais cikls stūmēja krēslā. Lai būtu kaut neliels priekšstats par bobslejistu fiziskajiem dotumiem, pateikšu, ka stūmējs Daumants Dreiškens piesēžas ar 240 kilogramu smagu svaru stieni un guļus spēj uzspiest 190 kilogramu. Tuvu šiem rādītājiem ir Melbārdis.
Pati svarīgākā Oskaram, protams, bija pēdējā četrgade. Kamanu pilotēšanā svarīgi ir ielikt stabilus pamatus. To labi apzinājās Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis, tāpēc 2010. gada pavasarī uz Melbārža pirmajiem treniņiem Siguldā pieaicināja 1988. gada olimpisko čempionu Jāni Ķipuru un savulaik Pasaules kausu ieguvušo pilotu Māri Poikānu. Trases malā stāvēja arī 1984. gada olimpiādes bronzas medaļnieks Ekmanis. Tāpēc tagad Melbārdim paldies būtu jāsaka ne tikai pašreizējiem padomdevējiem trasē Sandim Prūsim un Olafam Kļaviņam, bet arī Ķipuram, Poikānam un Ekmanim.
Trešais būtiskākais panākumu stūrakmens bobslejā pēc pilota meistarības un kamanu iestumšanas ir tehniskais nodrošinājums. Te lielāko ieguldījumu devis Prūsis. Tikai viņš pats zina, cik stundu pavadīts Ugāles un citās garāžās, lai konkurētu ar lielvalstīm. Daudzi jau noteikti zina, ka amerikāņi ir sadarbojušies ar BMW autoražotājiem, itāļi - ar Ferrari, bet vācieši šajā olimpiskajā ciklā tehnikā esot investējuši ap vienu miljonu eiro. Tomēr latviešiem četrinieks slīdēja labāk par vienu otru lielvalsti.
Izturību un veselību, gaidot 2018. gada ziemas olimpiskās spēles Phjončhanā!