Aptaujā, kurā piedalījās 823 Latvijas pilsoņi, vislabākais rezultāts ir Saskaņai - 18,3%, savukārt turpmākajās trijās vietās ir valdošās koalīcijas partijas - Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ar 16 procentiem, Nacionālā apvienība (NA) VL-TB/LNNK ar 10,5% un Vienotība ar sešiem procentiem, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā opozīcijā esošajai Reģionu apvienībai (LRA) ar 5,6%. Pētot reitingu dinamiku pa mēnešiem, redzams, ka Vienotība ir lielākā zaudētāja gada griezumā - gada pirmajā pusē reitings tai turējās 11-12 procentu robežās, bet jau augustā un septembrī sākās kritiens, kas īpaši jūtams pēdējos mēnešos - 10,4% oktobrī, 8,4% novembrī un jau minētie 6% decembrī. ZZS no 14,2% janvārī spējusi reitingu audzēt, faktiski tāds pats kā janvārī tas gada nogalē ir NA, savukārt Saskaņas reitings decembrī ir zemākais gada laikā, jo janvārī tas bija 22,3% un lielākoties svārstījies 19-22 procentu robežās. Gada laikā situācijai svārstoties, optimistiski to noslēdz LRA, bet vēl viena Saeimā pārstāvētā partija No sirds Latvijai atbalstītājus nedaudz zaudējusi - no 5,2% janvārī līdz 3,3% decembrī, tiesa gan, tā jau ir neliela atgūšanās pēc zemākā punkta, kas partiju piemeklēja jūlijā un augustā. Vairākas citas Saeimā nepārstāvētās partijas, kas iekļautas aptaujā, joprojām ir tikpat bezcerīgā situācijā kā iepriekšējās vēlēšanās, kad atbalsts tām bija niecīgs. Respondentiem tika piedāvāts to politisko spēku saraksts, kuri piedalījās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
Nenozīmē galu
Reitinga kritums uzreiz nenozīmē partijas darbības beigas, atgādina SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Turklāt, ja gribētu vilkt paralēles ar vairākām bijušajām varas partijām, kuru darbība tika izbeigta, nāktos veikt pētījumu teju maģistra darba līmenī, viņš saka. Piemēram, partija Latvijas ceļš vēlēšanās nepārvarēja piecu procentu barjeru, tomēr juridiski pastāvēja vēl ilgi, līdz apvienojās ar Latvijas Pirmo partiju. Šobrīd, vērtējot Vienotības situāciju, A. Kaktiņš norāda, ka nevienam nevajadzētu domāt, ka partija savu darbību tuvākajā laikā beigs, bet nākamās vēlēšanas tai būs nopietns pārbaudījums. Līdz tām partiju gan var pamest atsevišķi biedri, taču ne lielākā daļa.
Politologs Ivars Ījabs Dienai atzīst, ka Vienotības situāciju ietekmējuši daudzi un dažādi faktori. Tā varētu būt izteikti nesekmīgā valdības komunikācija patvēruma meklētāju jautājumā, tāpat reitinga kritums var būt saistīts ar valdības atkāpšanos. Vēl pie faktoriem I. Ījabs min «nenogurstošu uzmanību Solvitai Āboltiņai», ironiski piebilstot, ka tauta beidzot esot sapratusi, kurš ir vainīgs visās Latvijas nelaimēs, demonizējot politiķi. Savu artavu reitinga kritumam devis arī skandāls ar balsu pirkšanu Dzintara Zaķa labā un nemitīgie skandāli partijas iekšienē, kurus nodrošina iekšējā opozīcija ar Saeimas deputātēm Ilzi Viņķeli un Lolitu Čigāni priekšgalā. «Droši vien ir vērts domāt par seju nomaiņu. Vienotība vienmēr tikusi vainota tajā, kas notiek ar valsti kopumā,» norāda I. Ījabs, pieļaujot, ka tad, ja Vienotības pārstāvis vadīs jauno valdību un tā strādās daudzmaz veiksmīgi, reitings atkal varētu kāpt.
Vairākus iemeslus partijas popularitātes kritumam saskata Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis. Viņaprāt, tas saistīts gan ar budžeta veidošanu, kurā esot daudz labu un pietiekami daudz sliktu lietu, bet «mediji un sadarbības partneri neslavē par labajām lietām, bet kritizē par sliktajām». Vēl pie faktoriem, kas ietekmējuši Vienotības reitingu, K. Šadurskis nosauca valdības vadītājas Laimdotas Straujumas reitinga kritumu, kā arī «ļoti daudz negatīvu ziņu par partijas vadītāju». Politiķis arī atzīst, ka partijas tēlam ļaunumu nodarījis iekšējais konflikts, kurā, pēc viņa vērtējuma, «ja šobrīd lielākā daļa frakcijas un valdes strādā pie valdības izveides, tad daļa valdības veidošanu izmanto kā instrumentu, lai panāktu vadības nomaiņu». Turklāt konflikts tiekot risināts publiski, tas ir, ar mediju starpniecību, kas nerada pārliecību par Vienotību kā stabilu politisko spēku. K. Šadurskis nenoliedz, ka partijai zināmā mērā pat komfortablāk būtu strādāt valdībā cita politiskā spēka premjera vadībā, jo līdz šim koalīcijas partneri esot samērā ērti iekārtojušies, ka par visu slikto atbild Vienotība. Tomēr, kā zināms, Valsts prezidents Raimonds Vējonis par jaunās valdības veidošanu pirmām kārtām nolēmis runāt tieši ar Vienotības premjera kandidātiem.
Pievienojas neizlēmušajiem
Uz Dienas jautājumu, vai lielākā daļa to Vienotības atbalstītāju, kas vairs nav gatavi balsot par partiju, pievienojas neizlēmušajiem, A. Kaktiņš atbild apstiprinoši: «Ir diezgan liels pamats domāt, ka liela daļa to, kas viļas Vienotībā, nevis uzreiz aiziet pie Saskaņas vai ZZS, bet paliek starp neizlēmušajiem. Bet var būt, ka viņi izlemj vēlēšanās nepiedalīties vispār.» Sociologs arī atgādina, ka nebūtu pareizi domāt, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju būtu stabilas politiskās simpātijas - ir pamats domāt, ka stingra politiskā pārliecība ir tikai trešdaļai vēlētāju. Turklāt, ja šobrīd aptaujā par neiešanu uz vēlēšanām domā ap 17 procentiem respondentu, parasti realitātē šis skaitlis ir lielāks. «Iespējams, ka uz vēlēšanām neaiziet arī daudzi no tiem, kuri aptaujā atbild, ka viņiem grūti pateikt,» pieļauj A. Kaktiņš.
I. Ījabs uzskata, ka neizlēmušo skaitam ar Vienotības situāciju nav tieša sakara. Viņaprāt, Latvijā joprojām ir «nenormāli vāja» partiju sistēma, un partijas sasparojas tikai pirms vēlēšanām.