Zaudētāji lūgs izvērtēt domes priekšsēža vēlēšanu likumību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Jaunais priekšsēdis G. Pīpkalējs līdz šim bija domes izpilddirektors, un šis amats nav savienojams ar deputāta pienākumiem, bet viņš vēl nebija parakstījis līgumu, uz kura pamata varētu pārtraukt veikt izpilddirektora pienākumus, skaidroja bijušais priekšsēdis. Pirmajā sēdē ir konstatēti vēl vairāki pārkāpumi. G. Pīpkalējs sarunā ar Dienu piektdien sacīja, ka nav gatavs atbildēt uz jautājumiem, jo «šodien es nevaru runāt». Viņš piekritis kandidēt uz priekšsēža amatu, jo «redzu daudzas lietas, ko vajadzētu darīt citādi», bet nosaukt tās nevēlējās. Aģentūrai LETA jaunais Līgatnes novada domes priekšsēdis sacījis, ka nesaskata prettiesiskus jaunās domes lēmumus, bet, ja tiesībsargājošās iestādes atklātu kādu pārkāpumu, viņš būtu gatavs par to atbildēt.
«Negodīgi iegūta vara nevar kalpot godīgu mērķu īstenošanai,» teica nu jau bijušais mērs A. Šteins, nekonkretizējot, kas ar to domāts. Viņš kādu laiku atpūtīsies un pēc cita darba neraudzīsies. Astoņi pašvaldības vadītāja amatā aizvadīti gadi paredz arī sociālās garantijas pēc amata atstāšanas. Taču A. Šteins nolēmis aktīvi nodoties deputāta pienākumiem un katru dienu ierasties darbā domē. Iespējams, notikušā kontekstā ir jāpiemin, ka Līgatnes pašvaldībai ir īpašumi - meži, apbūves teritorijas un lauksaimniecības zemes -, kas arī varētu būt interešu objekts.
Tieši A. Šteins bija iedrošinājis pievienoties Vienotībai jauno Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, kurš iepriekš bija ievēlēts no Tautas partijas. «Ainārs bija apliecinājis sevi kā saimnieku, bet tādas ir vēlēšanas,» atzīst J. Rozenbergs, kurš jau dzirdējis cilvēku neapmierinātību ar kolēģa novadā notikušo. «Tā notiek, ka cilvēki neiet uz vēlēšanām, bet tad sūkstās, ka nav apmierināti ar to rezultātu,» teica J. Rozenbergs. Viņam veicies labāk - par J. Rozenbergu priekšsēdētāja vēlēšanās nobalsoja desmit no 15 deputātiem. J. Rozenbergs cer paplašināt vairākumu ar opozīcijā palikušo Latvijas Zaļo partiju, kuras saraksta līderis Aleksandrs Bimbirulis strādā Valsts prezidenta kancelejā. Nesen viņš bija manāms arī Einara Repšes vadītās Latvijas Attīstības biedrības foruma lūgto dalībnieku vidū. Bijušais Cēsu novada domes priekšsēdis Gints Šķenders šajās pašvaldību vēlēšanās vairs nekandidēja.
Citā Latvijas pusē - Viļānu novadā - bijušais mērs Arnolds Pudulis ar savu kādreizējo vietnieci Jekaterinu Ivanovu (SC) ir apmainījušies vietām. J. Ivanova ir kļuvusi par pašvaldības vadītāju, bet A. Pudulis būs vietnieks. Pirms četriem gadiem viņš startēja no Latvijas Zemnieku savienības, bet šogad LZS saraksta veidotāji ar Ingu Zundu priekšgalā priekšsēdētāju sarakstā neesot ņēmuši. Taču viņu pie sevis uzaicināja Saskaņas centrs, kurš vēlēšanās uzvarēja, iegūstot sešas vietas. LZS domē būs tikai divi deputāti. A. Pudulis tagad Dienai sacīja - ja viņš ar septiņiem domubiedriem nebūtu aizgājis no LZS, šis saraksts būtu dabūjis vairāk vietu. «Dažiem jau nepatika, ka ejam no Saskaņas saraksta, bet mēs ar Jekaterinu labi satiekam,» piebilda A. Pudulis. Pie jauna vadītāja ticis arī Kandavas novads, kuru tagad vadīs Normunds Štoferts (LZS), Varakļānu novada priekšsēdis būs Māris Justs, par Viesītes novada priekšsēdētāju ir ievēlēts Jānis Dimitrijevs, ziņo LETA.