Par galvenajām P. Putniņa kvalitātēm sauc plašo juridisko un starptautiskā darba pieredzi, gandrīz izgaisusi arī aizdomu ēna par viņa iespējamo saistību ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Ceturtdien par kandidatūru lems Saeimas Finanšu un budžeta komisija, pozitīva atzinuma rezultātā tiks rosināts balsojums Saeimas plenārsēdē tajā pašā dienā. Oktobra beigās Saeima trešajam termiņam neapstiprināja iepriekšējo FKTK vadītāja vietnieku Jāni Brazovski, jauna vadītāja meklēšana ievilkās, jo Finanšu ministrija (FM) par prioritāti izvirzīja darbu pie valsts budžeta nākamajam gadam. FKTK vadītājs Kristaps Zakulis pagaidām atturas komentēt P. Putniņa kandidatūru un norāda - esot gatavi sadarbībai ar Latvijas Bankas (LB), FM un Saeimas apstiprinātu kandidātu.
LB prezidents Ilmārs Rimšēvics par vienu no galvenajiem P. Putniņa trumpjiem sauc lielo pieredzi ar jautājumiem starptautiskās likumdošanas jomā, jo īpaši tāpēc, ka Latvija arvien vairāk tiek iesaistīta jautājumos, kas attiecas uz vienotā banku uzraudzības mehānisma izveidi, tā virzoties uz vienotu banku savienību Eiropas Savienības (ES) ietvarā. Pats uzrauga amata kandidāts skaidro, ka viņa pieredzē ir LB Juridiskās pārvaldes vadītāja amats, kura izpildes laikā viņš divus gadus bijis arī LB pārstāvis Eiropas Centrālajā bankā periodā pirms Latvijas iestāšanās ES, līdz ar to nācies tieši saskarties ar visu banku likumdošanas izstrādi. Tiesa, 2010. gadā Saeima P. Putniņu neievēlēja tolaik vakantajā LB padomes locekļa amatā, jo viņa vārds tika saistīts ar A. Lembergu - savulaik P. Putniņš strādājis a/s Latvijas kuģniecība padomē un a/s Ventbunker padomē.
Saeimas Finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) Dienai norāda - diskusijās ar P. Putniņu izskanējis jautājums par viņa saistību ar A. Lembergu, taču noskaidrots, ka tādas neesot bijis, jo viņš, piemēram, Ventbunkerā darbojies kā profesionāls advokāts ar uzdevumu ieviest uzņēmuma pārvaldē konkrētu biznesa modeli. Pats P. Putniņš līdz šim uzsvēris, ka nav saistīts ne ar vienu politisko spēku. Vienotība viņa kandidatūru atbalstīs, labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) iepriekš uzsvērusi, ka viņai neesot nekādu šaubu par P. Putniņa profesionalitāti, un iepriekš viņa kandidatūra LB padomes locekļa amatam neesot apstiprināta emocionālu, nevis racionālu apsvērumu dēļ.
Līdz ar Vienotību par P. Putniņa kandidatūru gatava balsot arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, kas iepriekš bija pret J. Brazovski. Frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis norādīja, ka P. Putniņam esot atbilstoša kvalifikācija, turklāt viņš saskatot trūkumus sistēmā, kurus novēršot netiktu atkārtotas problēmas, ar ko FKTK saskārusies iepriekš. Atbalstoši šoreiz būs arī ZZS, norādīja frakcijas vadītājs Uldis Augulis, pretenzijas pret kandidātu neesot arī SC, atzina Jānis Urbanovičs, norādot, ka tomēr SC nekad neesot bijis obligātā balsojuma par personālijām un katrs balsos pēc saviem uzskatiem. Atbalstu LB un FM izvirzītajam kandidātam pauduši arī neatkarīgie deputāti. Tomēr P. Putniņa kandidatūra nav pārliecinājusi RP, kura P. Putniņa kandidatūru būšot gatava atbalstīt tikai pēc tikšanās ar LB prezidentu, finanšu ministru un FKTK vadītāju. Vjačeslavs Dombrovskis (RP) Dienai uzsvēra - pirms šādas tikšanās RP neuzskata par iespējamu balsot par šo kandidātu, jo esot vēl gana daudz neskaidrību. RP Saeimā ir 16 deputātu.