Tiesa, analītiķu un darba devēju viedoklis par šo soli ir pretrunīgs - tas ļauj valdībai izvairīties no iespējamā konflikta ar pašvaldībām, kurām nenāksies samierināties ar ieņēmumu kritumu, tomēr šādi tiek atliktas nopietnākas nodokļu sistēmas reformas, kas ļautu nodokļu slogu no darbaspēka pārcelt uz patēriņu un īpašumu. Dienas aprēķini arī liecina - no darba ņēmēja viedokļa ieguvumi no IIN vai sociālās likmes samazināšanas būtiski neatšķirsies.
Sociālais budžets necietīs
Sociālā nodokļa likmes maiņa nekādā gadījumā negatīvi neietekmēs sociālo budžetu, īpaši ņemot vērā, ka ar nākamo gadu no sociālā uz pamatbudžetu tiek pārceltas piemaksas par darba stāžu, kuru apjoms ir 130 miljoni latu, norāda labklājības ministre llze Viņķele. «Šis viens procents pavisam nedaudz samazinās sociālā budžeta uzkrājuma tempu, taču tas nekādā veidā neapdraud tā stabilitāti,» ir pārliecināta ministre. I. Viņķele arī uzsver, ka no pašlaik FM ierosinātajiem darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumiem atbalsta to, kurš paredz neapliekamā minimuma progresivitāti un atvieglojuma par apgādībā esošām personām celšanu.
Šis FM ierosinājums, kuru tā ir atzinusi par vēlamāko, paredz samazināt darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi no 11% līdz 10% ar 2014. gada 1. janvāri. IIN likmi 2014. gadā plānots saglabāt 24% līmenī, savukārt ar katru nākamo gadu samazināt par 1%, attiecīgi 2015. gadā tā būtu 23%, 2016. gadā - 22%. Tāpat tiek paredzēts ar nākamo gadu palielināt neapliekamo minimumu, diferencējot to no darba algas lieluma no 45 līdz 84 latiem jeb no 64 eiro līdz 119,52 eiro, kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem jeb 139 eiro. FM prognozē, ka šo izmaiņu rezultātā strādājošais bez apgādībā esošām personām ar minimālo darba algu, kuras apjoms no nākamā gada būs 225 latu, iegūs par 31,9% lielāku darba algu.
Negrib kacināt pašvaldības
Arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda - ņemot vērā to, ka aug strādājošo skaits un iedzīvotāju ienākumi, sociālajam budžetam likmes samazināšanas dēļ nevajadzētu just būtiskas izmaiņas. Tomēr, pēc viņa domām, ideja par atteikšanos no IIN samazināšanas par labu sociālo iemaksu samazināšanai galvenokārt saistīta ar vēlmi neaizkaitināt pašvaldības, kurām pašreiz iedzīvotāju ieņēmuma nodoklis ir viens no galvenajiem ieņēmumu avotiem.
E. Rudzītis neslēpj, ka piekāpšanos pašvaldībām šajā jautājumā vērtē kritiski, jo pašvaldību ieņēmumus būtu iespējams nodrošināt, piemēram, ar lielāku nekustamā īpašuma nodokli, kurš pašlaik dažviet ir tik zems, ka, iespējams, pat nespēj atpelnīt administrēšanas izmaksas. Tāpēc rodas iespaids, ka valdošās partijas manevrē, izvairoties no būtiskākām pārmaiņām, piemēram, nodokļu sloga pārcelšanas uz īpašumu un aktīvākas cīņas pret aplokšņu algām, viņš uzsver. Ir jāsaprot, ka viena no Latvijas aktuālākajām problēmām nodokļu iekasēšanas jomā ir tā sauktās aplokšņu algas, un diez vai šāds salīdzinoši neliels darbaspēka izmaksu samazinājums pamudinās uzņēmējus strauji atteikties no aplokšņu algām, uzskata analītiķis.
Gaida ātrākas pārmaiņas
Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Līga Menģelsone atzīst, ka organizācija pagaidām vēl nav vērtējusi, vai no darba devēju viedokļa būtiskas atšķirības radītu IIN samazinājuma aizvietošana ar sociālās likmes samazinājumu. Tomēr darba devēji ir pārliecināti, ka sociālo iemaksu likme būtu samazināma krietni straujāk - par 6%, kas vidējā un ilgā termiņā labvēlīgi ietekmētu gan Latvijas tautsaimniecību, gan sociālo situāciju, uzsver L. Menģelsone.
Arī Latvijas Bankas ekonomists Gatis Kalniņš neuzņemas salīdzināt, kuru no nodokļiem samazināt būtu izdevīgāk, bet norāda - ir būtiski turpināt sākto darbaspēka nodokļu samazināšanas politiku. «Samazinoties nodokļu ietekmei uz darbaspēka izmaksām, uzlabojas uzņēmumu iespējas piesaistīt vairāk darbaspēka, kā arī var pieaugt darba ņēmēju ieguvums, kas savukārt stimulē iedzīvotāju iesaistīšanos darba tirgū,» uzsver G. Kalniņš. Zemāka nodokļu ietekme uz uzņēmēju darbaspēka izmaksām būtiska arī starptautiskās konkurētspējas veicināšanai - nozīmīgi ir panākt darbaspēka nodokļu sloga mazināšanos, salīdzinot ar vidējo ES valstīs un tuvākajās kaimiņvalstīs, uzskata Latvijas Bankas pārstāvis.
Darbiniekam maz atšķirību
Dienas veiktie aprēķini liecina, ka no darba ņēmēja viedokļa nedaudz izdevīgāka tomēr ir iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa likmes samazināšana - iedzīvotājam, kura alga pirms nodokļiem ir 500 latu un kuram nav apgādājamo, IIN samazināšana par 1% nodrošinātu papildu 4 latus pie faktiski izmaksātās algas, savukārt sociālas iemaksu likmes samazināšana par 1% - papildu 3,80 latu.
Jāmin arī fakts, ka IIN likmes samazināšana neietekmēs sociālo iemaksu ieņēmumus, bet sociālo iemaksu likmes palielināšana veicinās iekasētā IIN pieaugumu - samazinot sociālo iemaksu likmi par 1%, strādājošais ar 500 latu algu pirms nodokļiem katru mēnesi samaksās par 1,2 latiem lielāku IIN.
Savukārt šādas pašas algas saņēmējam, kuram ir divi apgādājamie, izdevīgāka būtu sociālo iemaksu likmes samazināšana par 1%, kura nodrošinātu papildu 3,8 latus pretstatā 2,4 latu ieguvumam no IIN samazināšanas par 1%. Algas saņēmējam ar četriem apgādājamiem starpība būtu vēl lielāka - sociālo iemaksu likmes samazināšana par 1% nodrošinātu papildu 3,8 latus pretstatā 1 lata ieguvumam no IIN samazināšanas par 1%.