To, ka šāda prakse nav pieļaujama, jau iepriekš uzsvērusi valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viest pēc iespējas lielāku skaidrību mudina arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Ja salīdzina Dienas rīcībā esošo publiskojamo ziņojuma versiju un tā pilno variantu, redzams, ka pirmajā liela daļa rindkopu aizvietota ar vārdiem «informācija dienesta vajadzībām». Tikai iepazīstoties ar dokumenta otro versiju, var gūt pilnīgāku ainu par notikumiem pērnā gada rudenī. Paturēt slepenībā lielu daļu ar Parex pārņemšanu saistīto dokumentu pieprasījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Finanšu ministrija (FM) un citas darījumā iesaistītās iestādes, liela daļa lēmumu tika pieņemti arī valdības slēgtajās sēdēs. Slepens ir arī bankas pārņemšanas līgums, FM šonedēļ plāno tikties ar bijušo bankas akcionāru Valērija Kargina un Vitālija Krasovicka pārstāvjiem, lai runātu par tā atslepenošanu.
To, ka bankas pārņemšanas darījums noticis necaurredzamos apstākļos un nepieciešama daudzu dokumentu atslepenošana, uzsver VK. Tam piekrīt arī Valsts prezidents. «Ir nepieciešama maksimāla atklātība, jo šī bija nodokļu maksātāju nauda,» V.Zatlera viedokli Dienai pauda Prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Pašu VK ziņojumu, tāpat kā premjers Valdis Dombrovskis (JL), prezidents atsakās komentēt pirms tā oficiālās publiskošanas.
Jāpiebilst, ka pirmdien šādi aizbildinājās arī virkne Parex pārņemšanā iesaistīto amatpersonu. Tiesa, daļu no viņiem ar saviem secinājumiem VK jau ir iepazīstinājusi revīzijas īstenošanas laikā. No jebkādiem komentāriem atteicās bijušais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Tieši viņa vadītā valdība, kā liecina VK revīzijas ziņojums, vilcinājās noteikt ierobežojumus naudas aizplūšanai no bankas. Tādēļ no Parex aizplūda 403 miljoni latu budžeta naudas. Ministru kabineta slēgtajās sēdēs tika izstrādātas bankas akcionāriem izdevīgās vienošanās. Viņiem nebija, kā iepriekš tika plānots, jāatsakās no saviem īpašumiem un noguldījumiem. Tā vietā abi tika pie pamatīgiem procentu maksājumiem. I.Godmaņa pārstāvji sola, ka ekspremjers būs pieejams komentāriem nedēļas beigās.
Pirmdien nebija sasniedzama arī FKTK vadība, kas vien izplatīja paziņojumu, ka revīzijas ziņojumā saskata kompetences trūkumu un nepilnības, tāpēc komisija nolēmusi pārsūdzēt ziņojuma secinājumus. Jāatgādina, ka tieši FKTK ir viena no vairāk kritizētajām institūcijām VK revīzijas ziņojumā. Tai skaitā tai tiek pārmests, ka komisija pietiekami ātri nepievērsa uzmanību Parex nonākšanai grūtībās.
No sarunām ar žurnālistiem nevairījās bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Viņš gan nevarēja paskaidrot, kāpēc valdība bija tik piekāpīga abiem akcionāriem: «Viņi sākumā bija valdības partneri. Tolaik viss notika steigā, caurām dienām un naktīm.» Pārmetumus par kavēšanos apstādināt naudas aizplūšanu no bankas viņš raidīja Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča virzienā, jo tieši viņš esot nācis klajā ar šādu priekšlikumu. I.Rimšēvičs gan atgādināja, ka visi šie jautājumi ir tikuši lemti valdības sēdēs. Kā atminas bijušais Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis, kurš piedalījās bankas pārņemšanā, valdības sēdēs vairākkārt par šo jautājumu bija karstas diskusijas. «Tas varēja izraisīt pārāk lielu krīzi daudzās citās bankās un arī nerezidentu ieguldījumu aizplūšanu. Cilvēki, redzot, ka vienu banku aizklapē, ņemtu ārā arī no citām,» valdības vilcināšanos apturēt naudas aizplūšanu skaidro I.Feiferis. Jāpiebilst, ka VK atzinumā ir skaidri norādīta valdības, nevis kādas citas institūcijas atbildība: «Ministru kabinets ar kavēšanos, pieņemot lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Parex bankai, ir apdraudējis Parex bankas stabilitāti un tās noguldītāju mantu.» Tiesa, visi Dienas uzrunātie bija vienisprātis - bankas pārņemšana tobrīd bijusi pareizākais risinājums.