Akselis Vairogs,
Kas šoreiz izdevās tāds, kas nesanāca iepriekšējās spēlēs?
Šajā spēlē izmantojām savas iespējas. Apzinājāmies spēles cenu, jo šo komandu bija jāvinnē, bijām piespiesti. Prieks, ka sanāca tik pārliecinoši. Puikas bija noskaņojušies. Uzreiz sagrābām iniciatīvu un to neatdevām. Tādā pašā garā arī jāturpina. Arī pret somiem nedrīkstam dot variantus viņiem.
Pretinieks likās vājāks nekā iepriekšējie?
Arī viņi māk spēlēt, ko pierādīja ar tikšanu otrajā raundā. Es domāju, ka izšķirošs bija tas, ka mēs parādījām ļoti labu spēli.
Bija ļoti labs metienu procents!
Nujā, šodien uzkrita un vinnējām, taču bija arī daudz kļūdu. Pie tā jāstrādā. Arī pie aizsardzības, lai varam uzvarēt arī tad, ja neuzkrīt. Jātur spēles zem septiņdesmit punktiem, lai ar septiņdesmit pieciem varam vinnēt.
Kā juties ceturtajā spēlē pēc vairāku mēnešu pārtraukuma?
Ar katru spēli ir labāk, un ceru, ka treneri man arvien vairāk uzticēsies. Es varu palīdzēt komandai. Ja ne ar punktiem, tad ar savu lietderību. Man ir gandarījums, ja komanda ir plusos, kad esmu laukumā. Jūtos noderīgs. To man jāsajūt, pārējais būs pēc tam.
Viss ir sadakterēts?
Nu... [saminstinās un nosmejas] It kā ir sadakterēts, bet jātrenējas, lai vairs negūtu traumas.
Kas jāizdara, lai tiktu ceturtdaļfinālā?
Uzskatu, ka mūsu līmenis ir augstāks par šo turnīra kārtu. Mums to ir jāpierāda vispirms sev un pēc tam arī visiem pārējiem.