Diskutē par nosaukumu
Pagājušajā nedēļā izskanējusī TV ziņa par it kā apdraudēto koledžu statusu daudziem - it īpaši esošajiem un topošajiem - koledžu studentiem varēja radīt nopietnas bažas. Tā tomēr ir viltus trauksme, apgalvo gan Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), gan arī koledžās.
Patlaban Latvijā augstākā izglītība tiek iedalīta akadēmiskajā, kas ir zinātniski orientēta un fokusēta uz teoriju, un profesionālajā, kas ļauj iegūt profesionālo kvalifikāciju. 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību var iegūt koledžās, savukārt 2. līmenis apgūstams augstskolās. Patlaban Saeimā tiek izstrādāts jauns Augstākās izglītības likumprojekts, un tajā viena no iecerēm ir atteikties no dalījuma akadēmiskajā un profesionālajā augstākajā izglītībā. Līdz ar to koledžu piešķirtajai 1. līmeņa augstākajai profesionālajai izglītībai nepieciešams jauns nosaukums, kas gan nemaina tās būtību - tā joprojām būs augstākā izglītība. Kā pastāstīja Alberta koledžas direktore Anna Saltikova, kas darbojas arī Latvijas Koledžu asociācijā, asociācijas priekšlikums ir koledžas sniegto izglītību saukt par asociēto bakalaura grādu - līdzīgi kā daudzviet Eiropā. «Tajā ir daļa no pilna bakalaura, bet tā jebkurā gadījumā ir pabeigta augstākā izglītība. Tas ir viens tās līmenis, kurā var palikt un no kura var iet arī tālāk uz nākamo,» skaidro A. Saltikova. Ažiotāžu izraisījis tas, ka Saeimā figurē vēl viens priekšlikums - koledžu diplomos rakstīt «īsā cikla augstākā izglītība». Diskusija par abiem variantiem vēl turpinās.
Budžetnieki arī privātajās?
Pagājušajā nedēļā notikušajā Latvijas Koledžu asociācijas konferencē tika ieskicēti arī citi jautājumi par koledžās veicamajiem uzlabojumiem. Konferencē tapusi rezolūcija, kas aicina veikt izmaiņas likumdošanā, lai koledžas varētu efektīvāk sekot darba devēju prasībām un ekonomiskajai situācijai. Kā uzsver koledžu pārstāvji, koledžu darbību reglamentē vairāki normatīvie akti, kuros bieži sastopamas nepilnības un pretrunas, turklāt daži nav aktualizēti kopš to pieņemšanas.
Koledžu asociācija rosina atsevišķu profesiju studentiem, kuru darbs saistīts ar komercnoslēpumu, atļaut iziet mācību praksi ne tikai uzņēmumos, bet daļēji arī koledžā, izmantojot attiecīgas simulācijas spēles. Tāpat būtu jāļauj koledžām mainīt programmas satura daļu un kredītpunktu sadalījumu atbilstoši darba devēju un studentu prasībām par labu profilējošiem priekšmetiem. Patlaban tās programmās, kas ir stingri reglamentētas, nereti tiek pārslogotas ar citiem studiju priekšmetiem, līdz ar to profilējošo priekšmetu ir stipri mazāk, nekā varētu būt. Koledžas aicina ieviest arī konsultāciju punktus, lai jaunieši varētu studēt tuvāk savai dzīvesvietai. Vēl viens priekšlikums ir padomāt par valsts finansētu studiju iespēju arī privātajās koledžās. Tas ļautu sekmīgāk īstenot principu «nauda seko studentam».
Kļuvušas populārākas
Koledžas Latvijā darbojas kopš 2000. gada, un patlaban ir 18 valsts un astoņas privātās koledžas. Par valsts budžeta līdzekļiem koledžās studē ap 3000 studentu. Atskatoties uz koledžu darbības desmit gadiem, Latvijas Koledžu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Rozenblats uzsver, ka koledžu absolventiem ir ne tikai zināšanas, bet arī praktiskā darba pieredze, un viņi ir kļuvuši par darba devējiem.
IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde akcentē, ka koledžām ir ļoti būtiski nepazaudēt savu vietu, jo tās darba tirgum īsākā laika posmā sagatavo profesionālus darbiniekus. «Pēdējos gados koledžām ir izdevies piesaistīt vairāk studentu nekā augstskolām. Palielinājies arī šā līmeņa studiju piedāvājums,» saka G. Rēvalde. Jāteic gan, ka pērn studentu skaita kritumu piedzīvoja arī koledžas, sevišķi nepilna laika programmās. A. Saltikova to skaidro ar sabiedrības šoku par krīzi un līdz ar to nevēlēšanos riskēt ar studiju sākšanu. Šogad šis šoks varētu būt pārgājis.
G. Rēvalde koledžu konferencē norādīja, ka darba tirgus prognozes tuvākajai nākotnei liecina - pieprasītāki būs darbinieki ar augstāko profesionālo izglītību, jo darbavietu, kurās būs nepieciešamas vienkāršas prasmes, kļūs aizvien mazāk. Tajā pašā laikā IZM pārstāve ir pārliecināta - ņemot vērā, ka darba tirgū nav brīvu darba vietu, aizvien vairāk koledžu absolventu izvēlēsies turpināt studijas augstskolā. Koledžas arī nevar paļauties tikai uz valsts finansējumu, tām ir jādomā, kā pašām nopelnīt. Koledžu pārstāvji gan savas mācību iestādes raksturo kā pārmaiņām atvērtas un elastīgas, lai gan, pēc J. Rozenblata teiktā intervijā Latvijas Radio, izslēgta netiek arī iespēja dažas koledžas apvienot. Nepieciešama arī intensīvāka sadarbība ar augstskolām, turklāt ne tikai absolventu pārņemšanā, bet jau pašā studiju procesā, uzsver A. Saltikova.