Kā valdības prioritātes nosauktas trīs - stabila ekonomika, Latvijas interešu aizstāvība Eiropas Savienībā, kā arī demogrāfijas situācijas uzlabošana, ko savā paziņojumā izceļ arī V. Dombrovskis. Tiesa, pēdējie - demogrāfijas uzlabojumi un kā panākt augstākus dzimstības rādītājus - ar konkrētību deklarācijā nevainogajos. Solīts tikai vēl noteikt pasākumus, kā īstenot Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, kas valdībā tika apstiprinātas tieši pirms gada. Deklarācijā gan ir parādījusies ideja sniegt papildu atbalstu pie vecuma pensijas par izaudzinātajiem bērniem, taču arī tā ir tikai aiz vārdiem «izvērtēsim iespējas».
Tikpat izplūdusi ir arī nodokļu jautājumu sadaļa. Lai arī daži politiķi darbaspēka nodokļa pazeminājumu jau pamanījušies sasolīt no nākamā gada, deklarācijā tik tīra «bilde» nav. Tajā teikts: «sadarbībā ar valdības un sociālajiem partneriem izstrādāsim darbaspēka nodokļu samazināšanas iespējamos scenārijus».
Arī plašu rezonansi izraisījušās jaunā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīla reformu ieceres valdības kopsolījumā ir piekušinātas. Piemēram, viņa kārotā pāreja uz Austrālijas modeli augstākās izglītības finansēšanā, ka visiem ir studiju kredīti un nav «budžeta» studentu, deklarācijā pārvērtusies vispārējā teikumā: «Izstrādāsim un ieviesīsim jaunu augstākās izglītības finansējuma modeli, pamatojoties uz detalizēti veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem.» Arī par garāko mācību gadu grūti noprast, kad un kas īsti notiks. Deklarācija vēsta: «Radīsim priekšnoteikumus skolēna noslodzes samazināšanai mācību gada ietvaros, tai skaitā pagarinot mācību gadu.»
Daudz solījumu veltīti Latvijas ekonomikas veselības uzlabošanai, ekonomiskās ārpolitikas izveidošanai un plāniem piesaistīt investīcijas. Tiesa, te vērojamas pretrunas. Piemēram, vienā punktā viennozīmīgi norādīts, ka galvenie investori būtu meklējami no Vācijas, Ziemeļvalstīm un Polijas, taču citā atkal, ka biznesā draugi ir visur. Lūk: «Īstenot divpusējo un reģionālo sadarbību, kas nodrošinātu eksporta pieaugumu, veicinātu investīcijas, īpaši ar Latvijai nozīmīgākajiem un perspektīvākajiem ekonomiskās sadarbības partneriem - Vāciju, Ķīnu, Indiju, Krieviju, ASV.»
Kā pierādījums, ka tomēr ne visos jautājums valdība ir izplūdusi vai piesardzīga formulējumos, liecina daudz skandinātais sašķidrinātās gāzes terminālis. Lai arī tieši šajā jautājumā «zem deķa» ir nopietnas visu triju Baltijas valstu konkurējošās intereses, kur īsti to būvēt, deklarācijā nekautrīgi paziņots: «Panākta Baltijas valstu vienošanās par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības vietu Latvijā un projekta tālāko virzību, kā arī panākts labvēlīgs EK lēmums par projekta līdzfinansēšanu.» Turklāt solīts to izdarīt šogad.