Vairākumam nīderlandiešu Beatrikses lēmums «pensionēties» nav pārsteigums, jo runas par to pēdējos gados ir izskanējušas vairākkārt. Tomēr daudziem tā ir skumja ziņa, jo tik lielu tautas mīlestību kā sabiedriski aktīvā karaliene neviens cits nīderlandietis nav izpelnījies.
Īstais brīdis aiziet
Pirmdienas vakarā miljoniem nīderlandiešu pie saviem televizoriem noskatījās karalienes Beatrikses uzrunu, kurā viņa paziņoja, ka 30. aprīlī - 33. gadadienā kopš savas kronēšanas - noliks monarha pilnvaras. «Esmu dziļi pateicīga par uzticību, ko jūs man sniedzāt daudzajos skaistajos gadus, kurus man bija ļauts būt par jūsu karalieni,» tautai pateicās karaliene.
Beatrikse, kurai ceturtdien aprit 75 gadi, sacīja, ka par atteikšanos no varas ir domājusi vairākus gadus, bet tieši tagad esot «īstais brīdis noņemt kroni» un nodot to «jaunajai paaudzei», raksta BBC.
Viņas vietā tronī stāsies vecākais no trim dēliem, 45 gadus vecais Orānijas princis Vilems Aleksandrs, kurš būs pirmais Nīderlandes valdnieks vīrietis kopš 1890. gada, kad nomira karalis Vilems III. Nākamais karalis ir dienējis Nīderlandes Karaliskajos jūras spēkos un ieguvis grādu ūdens apsaimniekošanā, kā arī vēsturē.
Vilems Aleksandrs ir precējies ar bijušo investīciju baņķieri no Argentīnas Maksimu Soregetu, ar kuru viņš iepazinās 1999. gadā ballītē Spānijas pilsētā Seviljā. Nīderlandes medijos nereti tikusi apspēlēta M. Soregetas vizuālā līdzība ar amerikāņu popzvaigzni Britniju Spīrsu.
Ja līdzšinējo triju valdnieču laulātos draugus oficiāli dēvēja par «karalienes vīru», tad M. Soregeta būs izņēmums, jo viņa saņems titulu «karaliene Maksima».
Atradās tuvāk politikai
Karaliene Beatrikse, atsakoties no troņa, seko tradīcijai, ko ieviesa viņas vecāmāte karaliene Vilhelmīne, kura pēc gandrīz 58 gadu ilgas valdīšanas 1948. gadā nodeva valdnieka pilnvaras meitai Julianai. Beatrikse troni no karalienes Julianas pārņēma 1980. gadā.
Nīderlandē valdniekam nav liela politiskā vara, viņa loma lielākoties ir ceremoniāla. Tomēr Beatrikse atšķirībā no savas mātes vēlējās būt aktīva valsts iekšpolitisko procesu līdzdalībniece, nevis tikai lentīšu pārgriezēja.
Lai būtu tuvāk Nīderlandes valdībai un parlamentam, kuri atrodas valsts dienvidu pilsētā Hāgā, viņa 1984. gadā nolēma vienu no tur esošajām karaliskās ģimenes pilīm pārdēvēt par karalienes «darba vietu». Tajā viņa ik nedēļu tiekas ar premjerministru, lai pārrunātu valdības darbu.
Beatrikse ilgus gadus bija iesaistīta jaunu valdību veidošanā, jo viņa pēc parlamenta vēlēšanām iecēla cilvēku, kas vadīja sarunas starp politiskajām partijām, kuras varētu strādāt valdošajā koalīcijā. Šī tradīcija pārtrūka pērn, kad parlamenta ārkārtas vēlēšanās atkārtoti uzvarēja liberālais premjerministrs Marks Rute.
Pēdējie gadi karalienei nav bijuši viegli. Viņas vidējais dēls Friso jau gandrīz gadu atrodas komā pēc pērn februārī piedzīvotā nelaimes gadījuma, kad viņu slēpošanas laikā Austrijas Alpos apraka lavīna.
Bet 2009. gada aprīlī Apeldornas pilsētā kāds vīrietis ar automašīnu ietriecās cilvēku pūlī, kas vēroja svētku parādi, kurā piedalījās Beatrikse un citi karaliskās ģimenes locekļi. Traģēdijā gāja bojā astoņi cilvēki, arī autovadītājs. Policija uzskatīja, ka vīrietis vēlējās ietriekties autobusā, kurā atradās karaliskā ģimene.