Rainis un Aspazija kopš 1905. gada piecpadsmit gadus pavada emigrācijā Šveicē un latviski tur saraksta nozīmīgākos darbus. Lai gan varētu rakstīt vāciski. Tā, kā lugās runā Tots un Jāzeps, - tā līdz šim latviski neviens nav runājis. Trimdā pēc Otrā pasaules kara daudzi latviešu rakstnieki savus darbus raksta latviski. Bieži vien totālā izolētībā. Arī bezcerībā. Mītnes zemēs viņu latviski sarakstītā literatūra nav lemta straujiem panākumiem. Tā vispār nav lemta nekādiem panākumiem. Bet daudz svarīgāk ir saglabāt latvietību.
Īru rakstnieks Džeimss Džoiss slavenāko romānu angļu valodā raksta nevis dzimtenē Īrijā, bet gan Šveicē un Francijā. Dzintars Sodums veic titānisku darbu un to latvisko. Lasot Soduma tulkojumu, gandrīz fiziski sajūtams, kā valoda izplešas un piepeši latviski iespējams domāt un pateikt daudz vairāk nekā līdz šim. Par tādu darbu - gan Džoisam, gan Sodumam - jebkura samaksa varēja būt vien simboliska. Jo valodas izplešanu naudas izteiksmē aprēķināt nav iespējams.
Kāds daudzsološs dzejnieks man atzinās, ka mēģinot rakstīt arī angliski. Kāpēc, jautāju. Puisis acīmredzami samulsa un bilda, ka esot jātrenējas. Man nekas cits neatliek, kā piesaukt Brodski, kurš arī mēģināja, līdz saprata, ka dzeju rakstīt ne-dzimtajā valodā neesot iespējams. Lasot interviju ar latviešu/amerikāņu rakstnieku Tomu Kreicbergu/Tom Croshill, kuram tikko iznācis no angļu latviešu mēlē tulkotais simpātisku stāstu krājums Dubultnieks un citi stāsti, prieks par jaunā rakstnieka panākumiem ASV mijas ar dīvainu neērtības sajūtu. Senču priekšā. It īpaši, kad viņš norāda uz latviešu valodas komerciālo mazjaudīgumu. Uzjundī jautājums, kas tad ir literatūras valoda - līdzeklis vai mērķis? Vai, lai gūtu panākumus, smadzenes būtu jāpārstellē uz kādu lielāku valodu un auditoriju? Re - Toms Kreicbergs tā ir izdarījis, un panākumi ir klāt. Apsveicami! Tikai, ja kāds ķīnietis rakstītu angliski vai otrādi - maza bēda! Bet kad latvietis - angliski… Bet turpat - mūsu kultūrtelpā - Valts Ernštreits izdevis dzeju grāmatiņu lībiski un latviski Kā iznirst lībieši. Divdesmit dažādu tautību autoru tekstus pārcēlis lībiešu valodā. Arī lībiešu ābeci laidis klajā. Pieprasījums esot liels. Nē, Holivudai par šiem krājumiņiem diezin vai būs interese. Pieļauju, ka amerikāņu vairumam ko tādu nesaprast. Jo panākumi skaitļu valodā ir minimāli. Bet varbūt, ka tie ir - vertikāli?
Ekspolitiķis Jānis Jurkāns domā par valodas nozīmi. Viņa teiktais ir tik negaidīti iepriecinošs, ka citēju viņa Kluba intervijā teikto: «Ja es būtu Latvijas direktors, es no valsts budžeta vislielāko naudu kultūrā piešķirtu dzejniekiem. Kāpēc? Es nezinu nevienu labāku mākslas veidu, kā kopt valodu.» Žēl vienīgi, ka par vertikāli domājošiem ļaudīm politiķi parasti kļūst pēc savas politiskās darbības beigām.