Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.
Konkurence aug
Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus. Pēdējā laika skaļākais notikums, kas apliecina šīs tendences nozīmīgumu, ir šā gada februārī paziņotais fakts, ka Lielbritānijas fiksēto komunikāciju uzņēmums British Telecom par 19 miljardiem dolāru (~ 17,27 miljardi eiro) pērk atpakaļ lielāko Lielbritānijas mobilo sakaru operatoru EE, ko 2005. gadā British Telecom bija pārdevis.
Līdzīgi procesi vērojami arī tepat kaimiņvalstīs. Piemēram, 2014. gadā Igaunijas vēsturiskais fiksēto sakaru operators Elion tika apvienots ar mobilo telekomunikāciju operatoru EMT, radot spēcīgu un daudz konkurētspējīgāku tirgus spēlētāju, taču joprojām saglabājot veselīgu konkurenci tirgū.
Diena pētīja, kā veicas tiem Latvijas IKT jomas uzņēmumiem, kuros valsts ir tiešs vai pastarpināts īpašnieks un tāpēc ar būtiskiem, stratēģiski tālredzīgiem lēmumiem var ietekmēt to nākotnes izredzes. Valsts saņem dividendes no diviem IKT uzņēmumiem, un abi ir telekomunikāciju nozares līderi katrs savā pakalpojumu jomā - SIA Lattelecom ir lielākais TV, interneta un fiksēto sarunu pakalpojumu nodrošinātājs, savukārt SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) - līderis Latvijas mobilo sakaru pakalpojumu jomā.
Atšķirīga situācija
Vēsturiski valsts no LMT dividendēs vienmēr saņēmusi vairāk nekā no Lattelecom, taču pagājušais gads bijis lūzuma punkts - Lattelecom valstij dividendēs nesis 10,834 miljonus eiro, bet LMT - 9,073 miljonus eiro. Raugoties uz skaitļiem, jautājumus raisa straujais finanšu rādītāju kritums, ko piedzīvo LMT kopš 2008. gada. Kamēr Lattelecom pēc globālās finanšu krīzes atkopies stabili, no LMT saņemto dividenžu apjoms valsts makā laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam krities gandrīz četrkārt (no 35,31 miljona eiro 2008. gadā līdz 9,073 miljoniem eiro pērn), un straujš kritums piedzīvots vēl pagājušajā gadā. Arī 2015. gadā izmaksājamās dividendes par 2014. gada peļņu LMT nav iepriecinošas - sagaidāms kārtējais samazinājums (7,779 miljoni eiro). Tikmēr Lattelecom vismaz publiski prognozē valstij izmaksājamo dividenžu kāpumu līdz 12,795 miljoniem eiro.
Jāatgādina, ka valstij pieder 51% Lattelecom kapitāla daļu, bet LMT kapitālā valstij tieši pieder 5% un netieši vēl 34,73% kapitāla daļu (ar Lattelecom un va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs starpniecību). Dividendes parasti tiek izmaksātas piecus mēnešus pēc pārskata gada apstiprināšanas.
Jāsecina, ka LMT pēc krīzes 2009. gadā nav izdevies atkopties un adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem. Lattelecom noturējis vienmērīgu peļņu un 2014. gadā uzrāda pat pieaugumu peļņas rādītājos, turpretim LMT katru gadu stabili zaudē. 2013. gads nācis ar pagrieziena punktu, kad Lattelecom izdevies LMT pat apsteigt. Arī 2014. gadā Lattelecom peļņa ir lielāka nekā LMT, pat neņemot vērā LMT nopelnus Lattelecom peļņā (Lattelecom un LMT ir viens privātais īpašnieks - Telia Sonera, un Lattelecom pieder 23% LMT akciju, kas ietekmē Lattelecom peļņu vai zaudējumus).
Ieskatam situācijā vērts iepazīties ar šādiem peļņas rādītājiem: tā dēvētā tīrā peļņa Lattelecom grupai 2008. gadā bija 42,254 miljoni eiro, 2009. gadā - 28,826 miljoni, 2010. gadā - 27,490 miljonu, 2011. gadā - 29,601 miljons, 2012. gadā - 31,312 miljonu, 2013. gadā - 28,150 miljonu, 2014. gadā - 30,079 miljoni eiro. Savukārt tā dēvētā tīrā peļņa LMT grupai 2008. gadā bija 83,672 miljoni eiro, 2009. gadā - 35,825 miljoni, 2010. gadā - 45,674 miljoni, 2011. gadā - 40,927 miljoni, 2012. gadā - 37,550 miljonu, 2013. gadā - 25,650 miljonu, 2014. gadā - 22,078 miljoni eiro. (Tā liecina dati no Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem, bet par 2014. gadu ņemta vērā abu uzņēmumu medijos paustā informācija.)
Lattelecom apsteidz LMT
Kopš 2007. gada birža NASDAQ OMX Riga veic Latvijas vērtīgāko uzņēmumu mērījumu. 101 uzņēmuma TOP dati rāda, ka Lattelecom pakāpies uz 6. vietu un 2014. gadā atguvis savu pirmskrīzes vērtību. LMT savukārt šajos gados no augstākās 2. vietas nokritis līdz 10. vietai un tā vērtība kritusies vairāk nekā divas reizes.
Analizējot šos rādītājus diviem no valsts vērtīgākajiem uzņēmumiem, pamatotas bažas raisa divas nianses - vai par IKT jomu Latvijā atbildīgās valsts amatpersonas seko LMT vērtības izmaiņām (faktiski - kritumam) un telekomunikāciju tirgus tendencēm Eiropā, otrām kārtām - vai tiek sekots situācijai IKT nozarē tepat Latvijā? Jau vairākkārt izskanējis, ka abu uzņēmumu apvienošana, lai varētu piedāvāt klientiem pilnu pakalpojumu spektru un strādātu efektīvāk, ir veids, kā atgriezties pie abu uzņēmumu stabilas izaugsmes.
Eiropas IKT tirgū vērojama sīva uzņēmumu konkurence, kas, no vienas puses, saglabā zemas cenas, no otras puses, reģiona uzņēmumi vairs nevar atļauties atvēlēt investīcijām un attīstībai tik lielas summas kā senāk, un ir risks, ka mēs šo iemeslu dēļ zaudējam savu konkurētspēju IKT jomā, kas ir ne tikai Eiropas, bet jo īpaši Latvijas viens no lielākajiem izaugsmes potenciāliem.
Piemēram, vai atbildīgajām amatpersonām ir atbilde uz jautājumu - kas notiks ar aizvien mazāk pelnošo LMT un stabilo, uz izaugsmi vērsto Lattelecom, ja pirmie paspēs apvienoties to pilnībā privātajiem akcionāriem piederošie konkurenti? Iepriekš izskanējuši pieļāvumi par iespējamo mobilo komunikāciju operatora Bite pārdošanu. Nav zināms, kādi ir interneta un televīzijas pakalpojumu sniedzēja Baltcom īpašnieku plāni par uzņēmuma nākotni. Ja šie abi uzņēmumi, piemēram, nokļūtu viena īpašnieka rokās, vai valsts ienākumi no atsevišķi strādājošajiem Lattelecom un LMT nesāks dilt vēl straujāk? Vai valstij nebūtu jāpasteidzas ar stratēģiskiem lēmumiem šajā jautājumā, kamēr nav par vēlu? Vismaz daži ieguvumi no iespējamās Lattelecom un LMT apvienošanas ir acīmredzami - iespēja ietaupīt administratīvās, tehniskās un citas fiksētās izmaksas, veidot konkurētspējīgākus pakalpojumus un vairāk investēt attīstībā. To pierāda daudzie piemēri gan Eiropā, gan citur pasaulē.
Iespējams, ledus šajā jautājumā sakustējās 2015. gada 10. martā, kad valdība beidzot nolēma atjaunot darba grupu, kurā iekļauti ekonomikas, finanšu, satiksmes, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri un kurai līdz šā gada 1. septembrim jāpiedāvā risinājums par LMT un Lattelecom, kas ietekmēs abu uzņēmumu nākotni un līdz ar to arī valstij piederošo kapitāla daļu vērtību šajos uzņēmumos. Tas ļauj cerēt, ka nopietni tiks izvērtēts jautājums par abu uzņēmumu apvienošanu, kas pirmo reizi darba kārtībā parādījās 2013. gadā.