Vienotībai, tāpat kā citām partijām, nav vainas kā partijai. Vaina ir dienaskārtībā, kāda vispār ir Latvijas politiskajām partijām. Tā arī ir lielākā problēma, ka dienaskārtība nav pietiekami centrēta uz tām nepieciešamībām, kādas patlaban ir Latvijā.
Politisko dienaskārtību nosaka pie varas esošā partija. Ja tā ir nepareiza, kā partijai var nebūt vainas?
Jautājums ir par to, cik mēs spējam koncentrēties uz konkrētu problēmu risinājumu. Ņemot vērā, cik plaša ir partija Vienotība, cik daudz tur ir pārstāvēts sabiedrības grupu, iekšēju - vai kādu citu iemeslu dēļ - šī koncentrēšanās uz vienu mērķi nenotiek.
Spriežot pēc savas pieredzes politikā, sarežģītākais nav vienoties partijā vai darba grupā, sarežģītākais ir panākt, lai tam piekrīt arī citas partijas un plašāka sabiedrība?
Piekrītu - tā patiesi ir Latvijas pamatproblēma. Man patīk raudzīties, kā citās valstīs to risina. Somijā ir tāds slavens jēdziens - somu vienprātības modelis. Kā to īsteno praktiski? Somijā kopš 1977. gada ir obligāta speciāla mācību sistēma, kurā visi vadošie sabiedrisko organizāciju cilvēki, nozaru līderi, darba ņēmēju līderi, ikviens deputāts, ikviens vadošs mediju darbinieks iziet šo programmu, kurā ir runa par nacionālo stratēģiju un valsts ekonomisko politiku. Mācību laikā tiek simulēta tautsaimniecības attīstība pēc viena vai otra scenārija - viņi fiziski izmēģina, kā ir vadīt valsti.
Lai saruna nebūtu abstrakta - kāds būtu tas mērķis, kas jāformulē?
Ļoti svarīgs dokuments būs Nacionālais attīstības plāns. Te ir jautājums, kādu noteikt virsmērķi. Parasti ir tā, ka tu nevari vadīt to, ko tu nemēri, un tas, ko tu mēri, arī attīstās.
Ir pasludināts viens lozungs - ekonomikas izrāviens?
Tas arvien ir pārāk tēlaini un abstrakti. Ja raugāmies uz reālo Latvijas problēmu, redzam, ka mums ir hroniska tirdzniecības bilances problēma. Mēs skaidri redzam, ka arī šobrīd mums ir miljards latu mīnuss. Ja mēs paskatāmies uz valstīm, kurām mēs vēlētos līdzināties, tur gadu desmitiem šī bilance ir pozitīva. Tāpēc ir dabiski, ka tur sabiedrības labklājības līmenis ir pilnīgi cits. Es uzskatu, ka Nacionālā attīstības plāna virsmērķī būtu jābūt vienam vārdam - tā ir eksportspēja. Ja caur šādu prizmu raugāmies gan uz izglītības sistēmas reformām, gan nodokļu politiku, gan reģionālo attīstību, tad iegūtu daudz konstruktīvāku skatu.
Bilanci var mainīt dažādi - var palielināt eksportu, un var aizstāt importa produkciju ar vietējo?
Koncentrēšanās nozīmē, ka vajag koncentrēt uzmanību uz to, kur ir panākams visefektīvākais rezultāts. Tā noteikti ir mūsu galvenā problēma, ja nespējam savus ražojumus pārdot citās valstīs.
Vai biedrība Latvijas attīstībai gatavo kādu recepti, kā to panākt?
Ir viena tāda problēma, ka mēs visu laiku uz valsti skatāmies tādās lielās līnijās. Visur ir makroekonomika. Turpretī Somijas stratēģijā ir ļoti konkrēti uzsvērts, ka viņi koncentrējas uz «ilgtermiņa mikroekonomiku», nevis reaģē uz lielām makroekonomiskām svārstībām. Protams, tam seko līdzi, bet pamatuzsvars ir tieši uz mikroekonomiku.
Ko uzmanības pievēršana mikroekonomikai nozīmē praktiski? Cilvēku algas kabatā?
Tā ir arī alga, bet pamatā tā ir konkrētu uzņēmumu darbība - cik efektīvi ir šie uzņēmumi, kādas tehnoloģijas viņi lieto. Tā ir nozaru analīze. Tās ir praktiskas lietas.
Vai tas nozīmē arī valsts piedalīšanos konkrētos biznesa projektos?
Valstij, es uzskatu, ir ļoti liela loma, bet ne kā uzņēmējam. Valsts loma ir radīt apstākļus un stimulēt.
Vai valdība pietiekami izmanto komunikācijas instrumentus, lai skaidrotu savus lēmumus un nodomus?
Noteikti ir labāk, nekā ir bijis, bet ir jāsaprot, ka efektīva valsts pārvalde nenozīmē tikai efektīvu valdību. Efektīva valdība nozīmē arī to, kā mediju vadītāji vai sabiedrisko organizāciju līderi komunicē vienu vai otru lietu. Tā ir šī konsensa jeb vienprātības ideja - un mēs visi esam vienojušies, ka šāds ir tas mūsu ceļš, un tad mēs visi arī paužam šo viedokli.
Lai tāds Somijas modelis strādātu, ir jābūt zināmam sociālajam un sabiedrības konsensam?
Neapšaubāmi. Par komunikāciju es varu teikt, ka Latvijā šis sabiedriskās saziņas daudzums ir kritiski zems.
Vai Latvijas attīstībai veidos partiju?
Man ir grūti pateikt, kā tas rezultēsies. Mērķis, kāpēc tieši patlaban sanācām kopā, ir tas, ka nav vēlēšanu ažiotāžas un drudža. Šobrīd apkopojam idejas.
Intervēja Andrejs Panteļējevs, sagatavoja Sandris Točs