Rezultātā būvatļaujas darbība uz lietas izskatīšanas laiku tika apturēta līdz maija sākumam, kad Administratīvā rajona tiesa to atjaunoja, norādot, ka kāpņu rekonstrukcija nepārkāpj vides pieejamības prasības, jo cilvēki ratiņkrēslos ēkā var iekļūt pa pagalma vai sānu ieeju. Biedrība ar šo lēmumu nav bijusi mierā un pārsūdzēja to Administratīvajā apgabaltiesā, kur lietas izskatīšanas process apstājies.
Iemesls - sūdzības iesniedzēja biedrība laikus nesamaksāja drošības naudu jeb tiesas nodevu, kas šajā gadījumā ir 10 latu. Tiesas pārstāve Līga Trubiņa Dienai atklāj, ka maksājuma termiņš tika pagarināts līdz 10. jūnijam un par lietas tālāku izskatīšanu tiesnese varēs lemt tikai pēc maksājuma uzdevuma saņemšanas.
Izpildvara bezspēcīga
«Mēs esam situācijas ķīlnieki, un ļoti žēl, ka likuma ietvaros šādi var radīt zaudējumus valsts iestādei,» norāda Valsts kancelejas pārstāve Laine Kučinska. Viņa skaidro, ka šajā gadījumā uz Valsts kanceleju attiecas tie paši likumi kā uz jebkuru citu iestādi vai uzņēmumu, kas uzsākusi būvniecības darbus, tostarp, ka ikviens var atrast iemeslu, lai administratīvā kārtībā tos apturētu. L. Kučinska pauž neizpratni arī par procesa iestrēgšanu tiesā: «Valsts kanceleja nevar ietekmēt tiesas procesa dalībniekus, tostarp tiesas nodevu maksājumu veikšanu, tāpēc mums nav zināms, kad atjaunotās kāpnes varēs nodot ekspluatācijā.»
Mainīs likumu
Laikā, kad izsniegta Ministru kabineta (MK) ēkas kāpņu rekonstrukcijas būvatļauja, Būvniecības likums noteica, ka to ar iesniegumu un pat bez tiesas lēmuma var apstrīdēt ikviens, tādējādi apstādinot būvniecības procesu. Aprīlī Saeima pieņēma šī likuma grozījumus, un tagad būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš saīsināts līdz mēnesim, taču arī tas, pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Jāņa Ozoliņa (RP) domām, nav pietiekams regulējums, lai pasargātu no likumu ļaunprātīgas izmantošanas, kā tas, viņaprāt, noticis MK ēkas kāpņu būvatļaujas apturēšanas gadījumā: «Tas ir klasisks piemērs, kā var «kasīties» ne par ko un bez jebkādiem samērības principiem. Mēs komisijā esam izstrādājuši jaunus grozījumus, kas Saeimā varētu tikt pieņemti jau šovasar. Tie mainīs pašu principu - turpmāk apstrīdēt varēs tikai būvniecības ieceri detaļplānošanas stadijā, bet tiklīdz būvdarbi būs sākušies, būvatļauju apstrīdēt nevarēs.» Šādu normatīvo aktu izmaiņu nepieciešamību viņš pamato arī ar sūdzībām, kas saņemtas no pašvaldībām, jo mēnesi ilga iespējamas apstrīdēšanas gaidīšana tām kavē Eiropas struktūrfondu apguvi.
Aizdomas par ļaunprātību
Sūdzību iesniegušās biedrības Nacionālo vērtību saglabāšanas misija valdes loceklis Kaspars Liepiņš ir arī būvniecības uzņēmuma SIA Pro Dev īpašnieks. Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane atklāj, ka SIA Pro Dev iepriekš vairākkārt neveiksmīgi piedalījies Valsts kancelejas izsludinātajos iepirkumos, tostarp par MK kāpņu rekonstrukciju. Viņa pauž bažas, ka šī biedrība varētu būt veidota noteiktu personu interešu vārdā, slēpjoties aiz tās statūtos uzskaitītiem sabiedrībai sāpīgiem jautājumiem: «Šis gadījums rada apgrūtinājumus ēkas darbībā, piemēram, ārvalstu vizīšu organizēšanā. Tādēļ ir būtiski izvērtēt būvniecības regulējumu, novēršot iespējas nepamatoti apturēt būvniecības procesus savtīgās interesēs,» uzskata E. Dreimane.
Ēku kompleksā Brīvības bulvārī 36 atrodas Augstākā tiesa, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs un Tieslietu ministrija. Centrālo kāpņu rekonstrukcija sākta pērnā gada rudenī, un kopējās remonta izmaksas ir 29 879 lati bez PVN.