Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu - šādi skan Satversmes 111. pants, kam tiesībsargs šogad sācis pievērst pastiprinātu uzmanību. Izpētot normatīvo aktu regulējumu, tiesībsargs ir secinājis, ka iedzīvotājiem no tā ir grūti izsecināt, ko viņiem garantē valsts. No noteikumiem var skaidri saprast, ka bez pacientu iemaksas tiek nodrošināti ātrās palīdzības brigādes pakalpojumi līdz slimnīcas durvīm un tas, kas netiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt nav skaidrs, kuros gadījumos pacientam jāmaksā līdzmaksājums un kā valsts garantē šos pakalpojumus, ja cilvēks līdzmaksājumu nespēj segt. Par to, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas, liecina arī tiesībsarga un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja. Piemēram, 44,3% aptaujāto iedzīvotāju ir norādījuši, ka viņi uzskata, ka arī neatliekamā medicīniskā palīdzība stacionārā viņiem būs bez maksas.
Aptaujas dati norāda arī uz citām problēmām. Lai gan Latvijā par Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādes sniegtajiem pakalpojumiem nav jāmaksā, 9,7% no tiem aptaujātajiem, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi pēdējo divu gadu laikā ir saņēmuši NMP brigādes pakalpojumus, par to ir maksājuši. Tas liecina, ka, iespējams, reālā situācija atšķiras no tā, kas ir rakstīts noteikumos. Īpaši uzmanību tiesībsargs pievērš pacientu līdzmaksājumiem. Aptaujā 46,7% aptaujāto cilvēku norādījuši, ka par uzņemšanas nodaļā sniegtajiem pakalpojumiem maksājuši līdz 10 latiem, kas, pēc J. Jansona domām, atbilst Ministru kabineta noteikumos lietotajam apzīmējumam - simbolisks līdzmaksājums. Savukārt 16% bijis jāmaksā vairāk nekā 20 latu. Šāda summa var liegt saņemt valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus, jo persona no saviem līdzekļiem nevar nodrošināt līdzmaksājumu. Arī Eurostat dati liecina, ka 26,8% Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumus nevar atļauties finansiālu apstākļu dēļ.
Par būtiskām nepilnībām veselības aprūpe liecina arī labdarības organizācijas Ziedot.lv pieredze. Organizācijas vadītāja Rūta Dimanta Tiesībsarga ikgadējā konferencē norādīja, ka ziedojumus veselības aprūpes pakalpojumu segšanai visbiežāk lūdz bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, trūcīgas personas un ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēki ar akūtām saslimšanām. Piemēram, kopš 2004. gada smagi slimu bērnu un jauniešu ārstniecībai un rehabilitācijai Ziedot.lv novirzījis 5,7 miljonus latu. Šāda situācija liecina, ka valsts nenodrošina apmaksātu veselības aprūpi bērniem. «Tēze, ka Latvijā bērniem līdz 18 gadiem veselības aprūpe ir bez maksas, strādā tikai attiecībā uz veseliem bērniem - jūs nomērīs, nosvērs, iepotēs profilaktiski, bet, tiklīdz rodas saslimšanas, izmaksas ģimenēm ir milzīgas,» sacīja R. Dimanta.
To, ka veselības aprūpē ir nopietnas problēmas, apliecināja arī citi klātesošie medicīnas nozares speciālisti. Piemēram, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule sacīja, ka esošā sistēma neapmierina nevienu, tomēr nākas atdurties pret finanšu trūkumu. Tāpat apliecinājums tam, ka valsts pilnvērtīgi nespēj nodrošināt ne veselības aprūpes pakalpojumus, ne sociālo rehabilitāciju, esot cilvēku saziedotais - nepilns miljons latu - Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.
Tiesībsargs valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma apzināšanu plāno pabeigt līdz nākamā gada nogalei.