Turklāt uzņēmumā uz vairākām dienām apturēta ražošana un tiek plānota strādājošo skaita samazināšana par aptuveni 8-10%. Valdošās koalīcijas politiķu presē paustais viedoklis ļauj secināt, ka gadījumā, ja LM akcionāriem neizdosies vienoties par savu līdzekļu ieguldīšanu vai jauna investora piesaisti, valdība finanšu grūtību izmocīto uzņēmumu neglābs.
Valsts kase norāda, ka no LM vēl nav saņemts attiecīgs paziņojums, tāpēc nav iespējams noteikt, cik lielu robu valsts naudasmakā iecirtīs uzņēmuma garantētā kredīta maksājums. «Ir divas iespējas - pie mums var vērsties pats uzņēmums ar lūgumu apmaksāt daļu vai visu maksājuma summu, vai arī, ja uzņēmums maksājumu neveic līdz termiņam 30. aprīlī, pie mums ar pieprasījumu var vērsties arī banka. Šī iemesla dēļ šobrīd maksājuma summu komentēt vēl nevaram,» skaidroja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme. LM publicētie dati par vidējo algu uzņēmumā arī liecina, ka papildu slogu valsts budžetam vairāk nekā 100 tūkstošu latu apjomā mēnesī veidos arī atlaisto strādnieku bezdarbnieka pabalsti.
E. Dzelme norādīja - ja LM nespēs nosegt savas kredītsaistības un netiks rasts nekāds cits risinājums, tad par faktisko ražotnes īpašnieku kļūs valsts, jo valsts izsniegtās kredīta garantijas ķīla ir viss LM nekustamais īpašums, kustamais īpašums, kā arī galvenā ražošanas iekārta - elektrokrāsns. Šo īpašumu, kurus valsts vajadzības gadījumā, visticamāk, pārdotu izsolē, kopējā vērtība ir vairāk nekā pietiekama, lai valsts atgūtu bankai garantētos līdzekļus, tomēr precīzu tās apjomu šobrīd nav iespējams noteikt, jo, pēc auditorfirmas Ernst & Young atzinuma, iepriekšējais vērtējums aptuveni 100 miljonu latu līmenī nav gluži precīzs, uzsvēra Valsts kases pārstāve. LM kopējās saistības pret kreditoriem ir aptuveni 103 miljoni latu, un lielākais kreditors ir banka Unicredit ar 51 miljonu latu lielu kredītu.
Savukārt DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kurš iepriekš kritizēja idejas par valsts atbalsta sniegšanu LM, atzina, ka šobrīd savus iepriekšējos izteikumus uzskata par pārāk asiem un emocionāliem. «Šāds uzņēmums Latvijā ir vajadzīgs un ilgtermiņā dzīvotspējīgs - tērauda izstrādājumi būs vajadzīgi vienmēr, un cikliska attīstība ir raksturīga visām nozarēm. Tāpēc, ņemot vērā arī sociālos un reģionālās attīstības aspektus, valdības atbalstam būtu pamatojums,» uzsver P. Strautiņš un piebilst - uzņēmuma pārņemšana valsts īpašumā, ja līdzšinējie akcionāri netiek ar situāciju galā, nebūtu sliktākais risinājums, jo tad valstij būtu pilnīgāka kontrole pār notiekošo. «Šādā scenārijā uzņēmums ir jāpārdod kā strādājošs kopums. Uzskatu, ka šādi var atgūt vairāk naudas, jo Liepāja ir ļoti piemērota vieta, kur šādām ražotnēm atrasties un strādāt,» saka eksperts.