Lai uzlabotu programmas rezultātus, kopš šā gada janvāra ārstiem ir pienākums savā praksē reģistrētos pacientus atkārtoti informēt par bezmaksas pārbaudēm, bet mazā atalgojuma un lielās slodzes dēļ tas ne vienmēr tiek darīts.
Nav efektivitātes
Pērn 204 198 sievietēm uz mājām tika nosūtītas uzaicinājuma vēstules apmeklēt bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu. Izmeklējumu veica vien 26,7% sieviešu. Lai gan šogad pirmajos astoņos mēnešos rezultāts ir nedaudz labāks - 29,1%, pēc speciālistu domām, tas nav pietiekams. Līdzīgi ir arī ar krūts vēža profilaktiskajām pārbaudēm - pērn pakalpojumu izmantoja 32,7%, bet šogad 36,7% uzaicināto sieviešu. Savukārt zarnu vēža skrīningu katru gadu veic vidēji 7% no mērķgrupas. Uzaicinājums veikt zarnu vēža profilaktisko pārbaudi gan nenāk uz mājām - to aicina darīt ģimenes ārsts.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis uzskata, ka programmas rezultāti ir neapmierinoši. «Rezultāti nevienam neliekas saistoši. Lai mēs varētu runāt par programmas efektivitāti, atsaucībai jābūt virs 70%. Šie 30% ir absolūti nepietiekami,» Dienai sacīja J. Eglītis. Viņš paskaidroja, ka gadījumā, ja šis rādītājs sasniegtu 70%, mirstība, piemēram, no krūts vēža, starp sievietēm 50 līdz 60 gadu vecumā samazinātos par 16% līdz 35%, bet 40 līdz 49 gadu vecumā - par 15% līdz 20%. Viņš gan uzlabojumus tuvākajā laikā neredz un norāda, ka ar vēzi slimojošo cilvēku skaits palielināsies, ņemot vērā, ka iedzīvotāju populācija kļūst vecāka un kaitīgie ieradumi nemainās.
Trūkumi sistēmā
Cilvēki joprojām vēzi saista ar nāvi, kaut arī savlaicīgi atklātu vēzi var izārstēt, Dienai norādīja Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības Dzīvības koks vadītāja Gunita Berķe. Viņa pastāstīja, ka cilvēki vēzi saista ar dzīves kvalitātes kritumu, sāpēm un sliktām emocijām. Tāpēc, iespējams, tiek izdarīta izvēle uz profilaktiskajām pārbaudēm nedoties. J. Eglītis gan uzskata, ka tādu cilvēku skaits varētu būt vien 5%. Viņš sistēmā saskata vairākas nepilnības - vēstules tiek sūtītas tikai latviešu valodā, ģimenes ārsti neinformē pacientus, kā arī neviens šiem cilvēkiem nezvana, lai atkārtoti aicinātu uz pārbaudēm. Tāpat cilvēki neapzinās savas veselības vērtību.
Esošās problēmas apzinās arī Nacionālais veselības dienests (NVD), bet to novēršanai trūkst resursu vai ir citi šķēršļi. Piemēram, lai gan NVD labprāt sūtītu uzaicinājuma vēstules arī krievu valodā, to neļauj darīt Valsts valodas centrs. NVD pārstāve Evija Štālberga Dienai pastāstīja, ka uzaicinājuma vēstules neatbilst gadījumiem, kad ir pieļaujama informācijas norādīšana arī citā valodā, kas nav valsts valoda. Savukārt atkārtota vēstuļu sūtīšana vai visu cilvēku apzvanīšana patlaban nav iespējama gan resursu, gan naudas trūkuma dēļ. E. Štālberga paskaidroja, ka dienestā ar šiem jautājumiem strādā tikai viens cilvēks.
Situācijas uzlabošanai gan no janvāra ģimenes ārstiem ir noteikts obligāts kvalitātes kritērijs, kas paredz praksē reģistrēto pacientu informēšanu par valsts apmaksāto vēža skrīningu un sekošanu līdzi pārbaužu veikšanai. Un, kā norāda E. Štālberga, tas rezultātus ir uzlabojis. Cits viedoklis par jauno sistēmu ir pašiem ģimenes ārstiem, kuri saskata vairāk problēmu nekā ieguvumu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis Dienai norādīja, ka sistēma nav motivējoša un pareiza, jo augstos kritērijus bieži vien nav iespējams sasniegt. Rezultātā ārsti nevis saņems papildu samaksu, bet tas radīs pat zaudējumus, jo ieguldīts ir darbs un dažreiz arī savi līdzekļi, lai pacientiem iegādātos testu zarnu vēža diagnostikai. Arī pati sistēma esot sarežģīta - ārstam jātērē laiks, lai uzzinātu par katra pacienta pārbaužu veikšanu, jāsazvana pacienti, kuri nedodas pie ģimenes ārsta, kā arī jāmēģina sievietes pierunāt, kas nav pareizi. Rezultātā tas vairs nav brīvprātīgs sievietes lēmums, jo ārsts spiests nemitīgi norādīt - ja viņa nedosies uz pārbaudēm, ārsts nesaņems naudu. «Ļoti daudzi ārsti var iekļauties kvalitātes sistēmā un censties, bet galu galā nesasniegs vajadzīgo rezultātu. Un šie ārsti nākamgad var pieņemt lēmumu, ka tas nav tā vērts. Rezultātā nepildīs kvalitātes kritērijus,» sacīja P. Princis.