SM iegādājās LK piederošo ķīlu 47,2% airBaltic akciju par nominālvērtību 224 453 latiem, tādējādi valsts kļuvusi par 99,8% airBaltic akciju īpašnieku. SM informē, ka valdība, pieņemot lēmumu, «ņēmusi vērā finanšu konsultanta Prudentia un SM konstatētos riskus turpmākai airBaltic attīstībai un valsts interešu aizstāvībai saistībā ar Snoras bankas maksātnespēju un LK darbības apturēšanu, jo tām ir izšķiroša ietekme airBaltic mazākuma akcionāra BAS maksātspējas nodrošināšanā». Atbilstoši valdības konsultanta Prudentia veiktajai analīzei pastāvot būtiski riski, ka BAS nevarēs pildīt 3. oktobrī noslēgto vienošanos par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu. Tā paredz, ka BAS līdz 15. decembrim iegulda airBaltic 37,7 miljonus latu.
SM uzsver, ka lēmums par akciju atpirkumu pieņemts, «lai BAS finansiālās problēmas netraucētu valstij ieguldīt līdzekļus airBaltic pamatkapitālā». Valsts apņēmusies turpināt ieguldīt līdzekļus lidsabiedrībā atbilstoši airBaltic biznesa plānam, kuru paredzēts virzīt izskatīšanai nākamajā valdības sēdē. Atbilstoši valdības lēmumam satiksmes ministrs ir nosūtījis vēstuli BAS ar aicinājumu turpināt pildīt noslēgto vienošanos un piedalīties jaunajā akciju emisijā 22. decembrī. Ieņēmumus par airBaltic akcijām LK izmantos to noguldītāju prasību apmierināšanai, kuriem atbilstoši likumam kompensācijas neparedz Noguldījumu garantiju fonds.
Valdība, pieņemot lēmumu, ņēma vērā arī Finanšu ministrijas viedokli, ka šis lēmums būtiski neietekmēs 2012. gada budžeta izstrādi - nepieciešamā summa par visu airBaltic akciju iegādi tiks segta no SM 2011. gada pašu ieņēmumu atlikumiem, to saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.
Paredzams, ka paralēli valdība turpinās meklēt airBaltic stratēģisko investoru. Kā vakar Dienai norādīja SM valsts sekretārs Anrijs Matīss - airBaltic ir vajadzīgs nopietns stratēģiskais investors, kurš attīstītu aviokompāniju un Rīgu kā reģionālu aviopārvadājumu centru, vēlams, lai tā būtu aviokompānija ārpus ES un Krievijas.
AirBaltic padomes priekšsēdētājs Gints Kiršteins Dienai sacīja, ka uzņēmuma valde pašlaik gatavo airBaltic attīstības stratēģiju, kuras melnraksta versija jau prezentēta, bet gala dokuments gaidāms februārī. Maksātspējas sarežģījumi esot novērsti.
2. decembrī notiks airBaltic akcionāru pilnsapulce, kurā iecerēts lemt par aizdevumu kapitalizāciju, proti, aizdevumu ieguldīšanu uzņēmuma pamatkapitālā. Nauda nepieciešama parādu segšanai un lidmašīnu flotes atjaunošanai.
Aizdomas par BAS spēju līdz 15. decembrim nodrošināt nākamo finansējuma porciju parādījās līdz ar LK un Snoras bankas krahu. Tās ietilpst Krievijas miljardiera Vladimira Antonova finanšu impērijā. V. Antonova vārds jau agrāk izskanējis saistībā ar BAS ārzonās noslēptajiem īpašniekiem.