Konfektes karavīriem
«Lāčplēša diena man ir patiesi svētki. Esmu gandarīta, ka joprojām varu strādāt Latvijas labā,» saka Benita Feldmane. Vakar viņa Brāļu kapos piedalījās Piemiņas telpas atklāšanā svešumā kritušam latviešu karavīram, šodien dosies vizītē uz pili pie Valsts prezidenta, pavadot turp alianses Rezerves virsnieku asociācijas pārstāvi zviedru virsnieku Jānu Pēteru Šelinu, kuram pēc LRVA ierosinājuma tiks pasniegts Viestura ordenis. 15. novembrī sabiedrisko organizāciju pārstāvjus uz tikšanos aicinot jaunais aizsardzības ministrs. Benita Feldmane stāsta: «Aizsardzības ministrija mums lūdza uz valsts svētkiem sagādāt sveicienu Afganistānā dienošajiem latviešu karavīriem. Aktīvi piesaistot Latvijas uzņēmējus, organizējām sūtīšanai a/s Cēsu alus Ulmaņlaiku kvasu, SIA Skrīveru saldumi konfektes Skrīveru gotiņa, jo zināms taču, ka vīrieši ļoti mīl saldumus, SIA Pure Food sīrupu kafijai. Pievienojām sarkanas un baltas svecītes, lai svētku galds ir krāšņāks. Lai mūsu puišiem tālumā ir svētku sajūta.»
LRVA dibināta pirms desmit gadiem. Jau septiņus gadus to vada pensionētā ķirurģe virsleitnante Benita Feldmane. Viņas kontā ir vairāk nekā 10 000 operētu vēnu, viņa joprojām ir arī ķirurgu asociācijas sekretāre. Dibinot LRVA, noderējusi viņas administratīvā darba pieredze. «Mūsu organizācijā ir ap 150 cilvēku - virsnieki, kas atvaļināti no Latvijas armijas, virsnieki, kas beiguši augstskolu militāro katedru, arī Zemessardzes un policijas virsnieki. Pasaules aliansē tomēr esam viena no mazākajām organizācijām.» Benitas Feldmanes lepnums ir 2007. gadā Rīgā organizētais Pasaules rezerves virsnieku kongress: «Tas ilga vienu nedēļu, kongresā piedalījās 800 dalībnieku no visām NATO valstīm, kā arī Albānijas, bijušās Dienvidslāvijas republikas Maķedonijas, Dienvidāfrikas Republikas. Pēc tam šādi kongresi notika Bulgārijā, Grieķijā, Turcijā, bet joprojām, satiekoties semināros un dažādos pasākumos, mums atgādina, ka Latvijas kongress bijis vislabāk organizētais, tā dalībnieki jūsmo par Latvijas dabu un cilvēkiem.»
Benita no Latvijas
Kas savā būtībā ir rezerves virsnieks? Benita Feldmane skaidro: Lielbritānijas premjerministrs Sers Vinstons Čērčils savulaik teicis, ka rezervists ir dubultpilsonis. Viņu jebkurā brīdī ir iespējams iesaistīt militārās aktivitātēs, neatsverama ir rezerves virsnieka pieredze un zināšanas. Latvijas rezerves virsnieki ir savas valsts vārda nesēji pasaulē. Alianses semināros, konferencēs un kongresos notiek lietišķa informācijas apmaiņa. Savukārt kuluāros rit sirsnīgas cilvēciskas sarunas. Benitas uzvārdu kolēģi bieži nemaz nezina, viņa ir Benita no Latvijas. Viņa atceras: «Reiz diskutējām par ēdienu tradīcijām. Es ieminos par cūku pupām, bet nezinu, kā tās sauc angļu valodā. Ļubļanas Universitātes Bioloģijas katedras profesoram apsolu nākamajā reizē pupas atvest. Tā arī izdaru. Atvedu vārītas un arī svaigas. Rādu profesoram, viņš smej: «Aizvedīšu, lai sievasmāte iestāda.» Citā kongresā Turcijā paceļ Latvijas karogu atšķaidīta dzērveņu ķīseļa krāsā. Protestējam!» Tagad asociācija katram gadījumam iegādājusies skaistu Latvijas karogu no vilnas.
Benita cer, ka tiks sakārtoti Latvijas likumi par rezervistiem: «Darba devējs ir apmulsis. Viņam rezerves virsnieks jāatlaiž uz mācībām, apmaksāt to vai ne? Cits piemērs - Polijā, ja tēvs gājis bojā, pildot pienākumus misijā, Aizsardzības ministrija apmaksā viņa bērniem mācības skolā un augstākajās mācību iestādēs. Misija ir kā garants karavīra bērnam nākotnē. Šāds LRVA ierosinājums atrodas Aizsardzības ministrijā.»
Nepierast pie dīvāna
Par sevi Benita nestāsta daudz. Esot kurzemniece, no Ventspils. Sevi dēvē par sliktu mammu dēlam un vecmāmiņu mazbērniem, jo vienmēr esot ļoti aizņemta. Neprotot zīmēt, pēc mazdēla lūguma zīmēto helikopteru tā īsti neviens nevar atpazīt. Toties ar mazmeitu aizbraukusi uz Francijas Rivjēru, jo tā bija solījusi. Benita smej - baidoties pierast pie dīvāna, tāpēc ar draudzenēm bieži dodoties garās pastaigās. Vai rezerves virsniece mēdz raudāt? «Esmu optimiste, kad grūti, tad palieku vienatnē ar sevi. Mamma man vienmēr teica - nav ko nervus uz āru palaist! Taču raudu kā bērns par dabas varenību un skaistumu.»
Benita atzīstas, ka mulst divu instrumentu - ieroča un skalpeļa - priekšā, jo ar abiem var nodarīt gan labumu, gan ļaunumu. Visu dzīvi mulstot arī nekaunības priekšā. Bet, ja kāds vēlas viņu nokaitināt, lai ierodas uz satikšanos ar nokavēšanos!