Apsardzes kompānijas _G4S Latvia_ valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis gan tam iebilst, ka nedrīkst pieļaut, lai cilvēkiem rastos nesodāmības sajūta, tomēr atzīst, ka alternatīvi sodi par nelieliem pārkāpumiem ir atbalstāmi.
A. Štokenbergs uzsver, ka pašreizējie bargie brīvības atņemšanas sodi ir mantojums no Padomju Savienības laikiem. TM apkopotā statistika rāda, ka vidējais ieslodzījuma laiks Latvijā ir gandrīz trīsreiz lielāks nekā citās valstīs, turklāt viens cietumnieks valstij gadā izmaksā 3250 latu, kamēr citos veidos sodītie noziedznieki prasa daudz mazāk tēriņu. TM paredz, ka līdz ar likuma grozījumu ieviešanu cietumos ieslodzīto skaits varētu kristies par 30%, tomēr, kad tas varētu notikt, vēl nav iespējams pateikt - darbs pie reformas norit jau vairākus gadus, bet tagad viss atkarīgs no tā, cik ātri tā caur Saeimas Juridisko komisiju nokļūs līdz balsojumam parlamentā.
Likuma grozījumi paredz daudzviet paaugstināt maksimālos naudas sodus, bet cietumsodus - samazināt, vietām izslēdzot tos vispār. Uz jautājumu, kā bez cietumsoda draudiem piespiest, piemēram, narkomānus , pildīt piespiedu darbu, A. Štokenbergs atbild, ka bažām neesot pamata, jo esošā likumdošana nosaka - gadījumos, ja tie netiek pildīti, maigākie sodi jāaizstāj ar arestu vai cietumsodu, un šajā ziņā nekas mainīts netikšot.
No likuma pantiem izņemti arī punkti, kas paredz soda bardzības pieaugumu, kad noziegums izdarīts atkārtoti. A. Štokenbergs skaidro, ka tas darīts tādēļ, ka pašlaik «faktiski netiek ievērots princips non bis in idem jeb nevar divreiz sodīt par vienu noziedzīgu nodarījumu», kas demokrātiskā un tiesiskā valstī neesot pieļaujams. Uz Dienas jautājumu, vai tas nerada bažas, ka zagļi vairs nebaidīsies atkārtot noziegumus, ministrs atbildēja, ka tik un tā, «ja tiks konstatēts recidīvs, tiesai tas būs jāņem vērā, nosakot soda apmēru». Tas tiks uzskatīts par atbildību pastiprinošu apstākli, bet netiks vairs izskatīts pēc atsevišķa likuma Sevišķās daļas panta punkta.
Savukārt E. Zālītis uzsver, ka, nepiemērojot adekvātu sodu, ievērojami palielinās varbūtība, ka likumpārkāpējs noziegumu pastrādās atkārtoti vai arī būs nosacīti vairāk motivēts paveikt arvien nopietnākus likumpārkāpumus, tomēr atzīst, ka piemēram, piespiedu darbs var būt labs līdzeklis likumpārkāpēju pāraudzināšanai. «Īpaši piemērots šāds risinājums [piespiedu darbs] varētu būt Latvijas reģionos, kur pašvaldībām ir mazāki finanšu resursi, kā arī šādam soda mēram varētu būt lielāks psiholoģiskais efekts, ņemot vērā, ka cilvēki viens otru pazīst,» viņš prāto.