«Ņemot vērā šī balsojuma proporciju, man neatliek nekas cits, kā palikt laivā un airēt to līdz krastam,» izteicās J. Vanags. Tomēr «pret» balsojušo skaits ir lielāks nekā dažu garīdznieku iepriekš prognozētie pāris procentu. Tā kā arhibīskapa ziņojuma teksts pagaidām nav pieejams, nav skaidrs, vai viņš ir solījis veikt kādas konkrētas reformas baznīcas iekšienē. Iepriekš izskanējis, ka viņš vēlas norobežoties no finansiālu un saimniecisku, kā arī administratīvu jautājumu risināšanas un vairāk laika veltīt darbam ar draudzēm, kas reizēm jutušās atstātas novārtā.
Kopumā uz Sinodi ieradās 390 dalībnieku, kas ir 75% no aicinātajiem, pastāstīja LELB sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Kupcis. Sinode pieņēma vairākus lēmumus, kas varētu stabilizēt LELB finanšu situāciju, kas šā gada sākumā bija kritiska un lika bažīties, ka varētu nepietikt naudas algu izmaksai. Ir apstiprinātas budžeta vadlīnijas līdz 2013. gadam, nosakot maksimāli pieļaujamos budžeta izdevumus Ls 424 039 gadā, kā arī izvirzīts mērķis 2013. gadā sasniegt bezdeficīta budžetu. LELB Virsvaldes sekretāra p. i. Guntara Dimanta pārskats atklāj, ka luterāņu finanšu situācija nebūt nav nosaucama par spožu - budžetu nācies koriģēt trīsreiz, tostarp samazinot Virsvaldes darbinieku skaitu un atalgojumu, kopš gada sākuma budžets sarucis par Ls 27 000, un šā gada izdevumu apjoms ir Ls 604 000, kas tik un tā ir krietni lielāks nekā nākamo gadu prognoze. Ieņēmumi šogad plānoti Ls 290 000 apjomā, lielāko daļu bija paredzēts iekasēt no draudžu ikgadējiem maksājumiem vispārējām vajadzībām. Šī daļa pildās ļoti slikti, un deficīta apjoms palielinās, atzina G. Dimants. Iespējams, arī tāpēc plānots noteikt, ka turpmāk draudžu maksājumi LELB vispārējām vajadzībām būs 10% no draudzes ienākumiem. I. Kupcis skaidro, ka līdz šim draudzes maksāja Ls 5,50 gadā par katru locekli, taču, ja draudžu locekļi nav bijuši īpaši aktīvi, šāda kārtība mudinājusi draudzes aktīvi pārskatīt locekļu sarakstus. Bīskapu runās izskanēja rūgtā patiesība, ka vairāki mācītāji reģistrējušies par bezdarbniekiem. I. Kupcis to nosauca par pagaidu risinājumu un norādīja, ka «tiek darīts viss, lai tas nebūtu process, kas turpinās».
Netiek slēpts, ka no pilnīga kraha LELB glābis veiksmīgais darījums ar nekustamā īpašuma pārdošanu, jo par bijušās Lutera akadēmijas ēku Doma laukumā luterāņi saņēma 2,63 miljonus latu, kas ir vairāk nekā vērtētāju noteiktā cena. G. Dimants aicināja draudžu locekļus ziedot aktīvāk: «Mēs neesam liela baznīca, bet, lai nodrošinātu savu mācītāju un draudžu darbinieku, skolotāju, jauniešu vadītāju izglītošanu, grāmatu un materiālu izdošanu, mums pietiktu un pāri paliktu, ja katrs no tiem 40 000 aktīvo draudzes locekļu ziedotu gadā kaut vai 10 latu. Un vai tas tiešām ir neiespējami?» Sinode darbu turpina arī sestdien.