Laiks, kad Latvija un Baltija bija «aktuālas» kaut vai politiski, ir beidzies, un šajā laikā, paldies Dievam, dzimis vismaz viens starptautisks bestsellers - Sandras Kalnietes dokumentālais romāns Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos. Diemžēl beletristikā patlaban nav talanta, kas spētu sacerēt jaudīgu tekstu, aizraujošu vismaz sižeta līmenī (latviešu literāti vispār nez kādēļ ignorē well made story - amata ziņā kreftīgi sacerēta stāsta likumus), par oriģinālām literārām kvalitātēm nerunājot. Vienīgās izredzes uz internacionālu «konvertējamību», lai kā man riebtos šis vārds, redzu latviešu dzejai. Taču tas ir margināls tirdziņš, precīzāk, feinšmekeru butiks. Starptautiskajā literatūras apritē priekšroka tiek dota eksotisku valstiņu tīrradņiem. «Īpatņus», vēlams - nākušus no politiski represētas aborigēnu kopienas, apbalvo pat ar Nobelu, bet «lielās literatūras» - angļu, spāņu, vācu - pašas cīkstās kā zvēri par ietekmes pozīcijām tirgū. Gadās pa izņēmumam - skandināvu detektīvu bums, Hēga, Hansena, Frobeniusa, Nesbē, Gordera fenomens -, taču šo rakstnieku starptautiskajā popularizēšanā bijis stingrs, milzīgs atbalsts no valsts.
Var cerēt uz laimīgu gadījumu
Starptautiskajā grāmatu tirgū latviešu literatūra šobrīd nevar būt pievilcīga ne ar ko, ja nu vienīgi ar kādu pēkšņu superlaimīgu gadījumu vai apstākļu sakritību, kad kāds tulkotājs «ar sakariem» būs personiski ieinteresēts caursist pasaulē nevienu neinteresējošu latviešu literatūru kādā no lielajām valodām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.