ES Padome, kuras prezidējošā valsts jau pēc diviem gadiem būs Latvija, ir viena no ES lēmējinstitūcijām un sadarbībā ar Eiropas Parlamentu pilda likumdevēja funkcijas. Padomes prezidentūras funkcijas jau kopš 1957. gada rotējošā kārtībā uzņemas katra no ES dalībvalstīm. Kopš 2007. gada darbojas prezidentūru trio princips, kas paredz triju pēc kārtas esošu prezidējošo valstu kopīgas 18 mēnešu programmas izstrādi papildu nacionālajām prezidentūras programmām. Latvija būs vienā trio ar Itāliju un Luksemburgu.
Nenoliedzami prezidentūras laiks Latvijai būs ļoti nozīmīgs pārbaudījums. Viens no faktoriem, kas ietekmē to, vai prezidentūra izdosies, saistīts ar prezidējošās valsts izvēlētajiem mērķiem un prioritātēm, kas ietvertas prezidentūras programmā.
Parasti, gatavojoties prezidentūrai, ES dalībvalstis savas prioritātes un darbības programmas definē aiz slēgtām durvīm. Latvija šajā ziņā ir labs izņēmums. Kopš šī gada pavasara pie Latvijas prezidentūras prioritāšu definēšanas strādā Latvijas Politologu biedrība kopā ar Ernst & Young Baltic un virkni nozaru ekspertu. Mērķu noteikšanā publisko diskusiju ceļā var piedalīties ikviens - tādējādi nodrošinot caurredzamu ES prezidentūras prioritāšu definēšanas procesu.
Prioritāšu noteikšanai sākotnēji tika veikta visaptveroša pasaules ekonomikas tendenču un ES aktuālo jautājumu analīze, tādējādi iezīmējot iespējamo sociālo, ekonomisko un politisko kontekstu. Šīs analīzes rezultāti tika izmantoti kā atskaites punkts šī gada vasarā rīkotajās desmit publiskajās tematiskajās diskusijās. Katrā no diskusijām nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts pārvaldes darbinieki, uzņēmēji, mācībspēki, eksperti un citi interesenti pauda savus ierosinājumus un diskutēja par iespējamajām Latvijas prioritātēm ES Padomē. Galvenie tematisko diskusiju secinājumi tiks apspriesti šī gada 6. septembrī paredzētajā noslēguma diskusijā Latvijas Universitātē, kurā ar īpašu ziņojumu uzstāsies arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Latvijas prezidentūra ES Padomē nevar būt un nebūs iespēja aktualizēt tikai mūsu valstij interesējošus jautājumus. Prezidentūras darba kārtībā jābūt citām dalībvalstīm aktuāliem jautājumiem. Latvijai jāņem vērā gan ES kopīgās prioritātes, gan ES individuālo dalībvalstu prioritātes, gan arī iespējamie riski saistībā ar prioritāšu maiņu.
Būtisks risks attiecībā uz prioritāšu maiņu saistīts ar neparedzētiem notikumiem ekonomiskā, politiskā un sociālā sfērā. Pagātnē šāds risks izpaudies gan sakarā ar ES iekšpolitiku, gan starptautiski. Grūti paredzami ārējie notikumi var mainīt prezidentūras prioritātes - prezidējošai valstij tādā gadījumā jāmaina darba programma, lai laikus reaģētu uz aktuālajiem jautājumiem.
Vēl viens risks ir saistīts ar kapacitāti izvirzīto prioritāšu īstenošanai. Šajā ziņā būtiska ir Latvijas pieredze ar izvirzītajām prioritātēm saistīto jautājumu risināšanā, kā arī prezidentūras darba organizācija un ar to saistīto cilvēkresursu kapacitātes nodrošināšana.
Veiksmīga valsts prezidentūra atkarīga no daudziem faktoriem, kur būtiskākie ir iesaistošs sabiedrības process par prioritāšu izvēli, prioritāšu saskaņošana gan ar Latvijas, gan citu ES valstu interesēm, risku apzināšana un organizatoriskās kapacitātes nodrošināšana.
* Erns &Young Baltic partnere