Veselības ministrija (VM) pieļauj, ka nākamajā fondu naudas plānošanas periodā naudas būs mazāk nekā pašreizējā periodā, kad veselības nozares rīcībā nonāca 180 miljoni latu, kas arī kaut kādā mērā palīdzēja pārciest krīzes radītās problēmas. Kad sāka apspriest Nacionālo attīstības plānu (NAP), kas noteiks prioritātes valsts attīstībā un līdz ar to arī naudas ieguldīšanas virzienus, I. Circene esot pastāvējusi uz to, lai galvenā prioritāte būtu demogrāfijas jautājums. Tas pirmajā vietā esot kaimiņvalstī Igaunijā. «Lai cilvēki nebrauc prom no Latvijas, lai dzimst bērni. Ja mums ir vesels cilvēks, būs arī ražošana,» ministre skaidro. Tomēr valdība šo jautājumu prioritātēs neiekļāva un vienojās kā NAP vadmotīvu apstiprināt «ekonomikas izrāvienu».
Jautāta, vai, sekojot jaunajām sabiedrības veselības pamatnostādnēm, ES fondu naudu nākamajā plānošanas periodā varētu piešķirt, piemēram, cīņai ar alkoholismu problēmu, kas pamatnostādnēs daudz aprakstīta, veselības ministre atzīst: «Alkoholisms tiešām ir liela problēma,» un pieļauj, ka, iespējams, varētu arī šo jautājumu iekļaut. Pagaidām vēl par tik detalizētiem virzieniem neesot spriests. Vēl viens virziens, kurā varētu izmantot fondu naudu, pēc I. Circenes domām, saistās ar medicīnas materiālu utilizēšanu.
Uz jautājumu, vai nākamajā ES fondu naudas plānošanas periodā varētu pievērsties arī ārstniecības iestāžu infrastruktūras projektiem, VM pārstāvis Jevgeņijs Blaževičs atbild: «Saistībā ar slimnīcu tīklu patlaban domājam vairāk orientēties uz profiliem.» Piemēram, sirds un asinsvadu slimību grupā ir augsts mirstības un saslimstības līmenis, tāpēc vairāk uzmanības varētu pievērst šīs slimības ārstēšanai ārstniecības iestādēs. Tas gan nenozīmējot vienas konkrētas ārstniecības iestādes sakārtošanu, bet gan plānošanu vairākos līmeņos. VM pārstāvji bijuši pieredzes apmaiņā Lietuvā, kur redzējuši, ka sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai izstrādāta laba sadarbības shēma - jau sākot ar primārās veselības aprūpes līmeni, proti, ģimenes ārsta praksi, kas ir labi aprīkota ar kardioloģijas aparatūru. J. Blaževičs saka - lai varētu agrīni šīs slimības diagnosticēt un sniegt kvalitatīvu ārstēšanu, jābūt labai sadarbībai starp visiem līmeņiem.
VM apsver, ka ES fondu naudu varētu izlietot arī pētījumiem sabiedrības veselības jomā un, iespējams, arī zinātnes projektiem. Te gan veselības ministre I. Circene uzreiz piebilst: «Ja zinātnes projektiem ir atdeve, noteikti ir vērts ieguldīt.»
Ministre arī saka - iepriekšējā ES fondu naudas plānošanas periodā slimnīcu infrastruktūra ir diezgan labi sakārtota, taču joprojām ir problēma ar nekonkurētspējīgo atalgojumu, ko darbaspēks saņem Latvijā. Šo jautājumu par ES fondu naudu gan nevar risināt.