Vēl pirms divām nedēļām 18.maijā viņš nokārtoja ieskaites sportā teorētisko daļu, pēc tās ar skolotājiem arī izrunāja, kādas citos priekšmetos vēl «astes» jānokārto, lai pabeigtu devīto klasi. Kas notika vēlāk tajā dienā, nav zināms. Naktī uz 19.maiju Armanda dzīve aprāvās. Vaļsirdīgs, labsirdīgs puisis - tādu viņu atceras skolā. Arī pretrunīgi vērtēts - pērn rudenī uz Armandu gūlās aizdomu nasta. Lai arī nebija pierādījumu, vietējie viņu vainoja vairāku ēku dedzināšanā.
Kāds bija puiša nāves cēlonis, Jēkabpils rajona policijas pārvalde nekomentē - vēl neesot saņemti ekspertīžu rezultāti, sākts kriminālprocess, izmeklēšana turpinās. Te jānorāda, ka policija var sākt kriminālprocesu arī tad, ja ir neskaidri nāves apstākļi. Pagastā izskan tikai viena versija - Armands sev esot atņēmis dzīvību, taču kādēļ, jautājums paliekot neatbildēts.
Atklāti arī izstāstījis
«Atklāts puisis, ļoti apķērīgs, nemaz nebija sevī ierāvies. Arī stiprs, spēcīgs, vēl nesen aizstāvēja skolas godu krosā,» saka Andris Punculis, Gārsenes pamatskolas direktors. Vienīgā problēma skolā Armandam bijusi mācību kavēšana, kas reizēm pat ievilkusies nedēļas garumā. Šopavasar gan Armands skolu neattaisnoti kavējis maz. Galva puisim bijusi gaiša, arī kavējot stundas, mācību vielā panācis klasesbiedrus. Ar viņiem attiecības esot bijušas labas.
Armanda klases audzinātāja Valentīna Dambīte saka: «Ja viņš kavēja skolu, tad arī man atklāti izstāstīja - kāpēc. Vai nu kāds nepiecēla no rīta, vai bija aizbraucis pie radiem uz citu rajonu.» Puisis bijis pret audzinātāju vaļsirdīgs, reiz viņai parādījis «dzeltenu lapu no policijas» - citā rajonā bijis sodīts par kādu administratīvu pārkāpumu, vēl piebildis, ka šī lapa neesot pirmā. Tiesa, ne skolai, ne bāriņtiesai neesot bijusi informācija, par ko viņš sodīts. Par ģimeni Armands skolā stāstījis maz. Pagājušajā vasarā viņš kādu laiku dzīvojis pie mājām teltī, teicis - ārā svaigs gaiss, neviens viņu netraucējot. Kas varētu būt noticis ar Armandu, audzinātāja nezinot, vien nosaka: «Varbūt viņa dzīve bija tik ļoti samezglojusies, ka viņš...»
Gārsenes pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja Gita Loča stāsta - ar Armandu viņa vairākkārt runājusi, puisis bijis dzīvespriecīgs, nekādas pazīmes par nomāktību viņa neesot manījusi. Armanda ģimene, kurā aug vairāki bērni, jau vairākus gadus bijusi bāriņtiesas un sociālā dienesta uzraudzības lokā. Nereti abu dienestu darbinieki pārbaudījuši ģimeni, esot snieguši atbalstu. Kādas problēmas bija ģimenē, bāriņtiesa neatklāj, vien saka - bijušas vairākas.
«Puika ļoti pārdzīvoja»
Vairāku ēku degšanu Gārsenes pagasts piedzīvoja pērn oktobra beigās un novembra sākumā. Dega kāda dzīvojamā ēka, pašvaldībai piederoša kūtiņa, arī kūtiņa un šķūnis Armanda ģimenes mājas pagalmā. Tā kā Armands drīz uzradies degšanas vietās, arī palīdzējis dzēst, bet pēc pēdējā ugunsgrēka bēguļojis, vairākiem gārseniešiem radās aizdomas, ka viņš bijis dedzinātājs. Pagastā pat izplatījās runas par mistisko «astotnieku» - degušās ēkas sākušas iezīmēt šā skaitļa aprises. Tādēļ iedzīvotāji naktīs negulēja, sargājot savus īpašumus. Vietējie tolaik stāstīja žurnālistiem, ka ar puisi viņi esot kārtīgi «parunājuši». Taču policija neguva apstiprinājumu, ka pagastā notikusi ļaunprātīga dedzināšana, lieta palika neatklāta.
«Protams, ka puika to pārdzīvoja, pat ļoti pārdzīvoja,» par vietējo ļaužu runām nosaka Armanda vectēvs, «puika simt procenti nu vainīgs nebija. Pavisam parasts, labs puika bija, gāja zvejot, nesa mums zivis.» Armanda tēva seja saskumst, par notikušo ar dēlu viņš nevēlas runāt, esot pārāk sāpīgi.