Tam savukārt varētu iebilst TB/LNNK priekšsēdis Roberts Zīle, kurš jau kongresā paziņoja, ka neredz sevi kā šādas apvienības līderi.
Cerības iekļūt Saeimā ir
Pirmdien preses konferencē par saviem domubiedriem, kuri gatavi kandidēt vēlēšanās - tie ir Lolita Čigāne, Ojārs Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Uģis Rotbergs -, beidzot informēs arī Sarmīte Ēlerte. Tas rada iespaidu, ka viņas veidotā Meierovica biedrība bija gaidījusi brīdi, kad Vienotība paziņos par atteikšanos no TB/LNNK un VL!. S. Ēlerti tiešām nebija viegli iedomāties vienā kandidātu sarakstā ar ideoloģiski atšķirīgu uzskatu paudējiem no šiem abiem politiskajiem spēkiem. Taču S. Ēlerte Dienai sacīja: «Tā nav, ka mēs gaidījām šo paziņojumu. Es uzskatu, ka TB/LNNK un Visu Latvijai! būs mūsu koalīcijas partneri pēc vēlēšanām, ja viņi iekļūs Saeimā. Taču mūsu atšķirības ir pārāk lielas, lai mēs veidotu konsolidētu spēku.»
TB/LNNK, kuras reitings tāpat kā VL! svārstās ap 3%, izredzes iekļūt Saeimā nav bezcerīgas, jo Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ir arī TB/LNNK premjera amata kandidāts, kuru pat politiskie konkurenti vērtē kā spēcīgu politisko līderi. Ja Saeima pieņems piektdien iesniegtos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, tad arī R. Zīle varētu kandidēt Saeimas vēlēšanās, neriskējot zaudēt EP deputāta mandātu. LPP/LC un Zaļo un Zemnieku savienības deputātu sagatavotie grozījumi vēlēšanu likumā dod iespēju pašvaldību un EP deputātiem pēc ievēlēšanas Saeimā septiņu dienu laikā izvēlēties - saglabāt mandātu vietējā varā un EP vai strādāt Saeimā. Jāatgādina, ka pirmo reizi Saeimas vēlēšanās katru kandidātu var pieteikt tikai vienā apgabalā, bet katra katra sevi cienoša partija cenšas aizpildīt visas vietas sarakstā - tātad tai būtu jāpiesaka vismaz 100 kandidāti, bet ir vēl arī rezervistu vietas. Taču Vienotības veidotāji iepriekš bija atzinuši, ka šo vietu jau uz trim partijām ir par maz.
Kritizē Vienotību
R. Zīle pašlaik atrodas ārpus valsts un pirmdien nepiedalīsies TB/LNNK valdes sēdē, kur tiks lemts par tālāko rīcību. Priekšsēža vietnieks Gaidis Bērziņš bija pārliecināts, ka TB/LNNK startēs vēlēšanās un, visticamāk, ar savu sarakstu. «Vienotība darbos nav tas pats, kas Vienotība vārdos,» teica G. Bērziņš, lūgts vērtēt tās lēmumu. Savukārt R. Dzintars uzskata - «tā ir Vienotības atzīšanās, ka nacionālā vienotība tai nav svarīga, un, ka vieglāk ir veidot kosmopolītisku veidojumu».
Vienotības partijas - Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai - ir izvēlējušās nevis piekāpties cita citai, bet stingri palikt pie saviem ultimātiem. SCP bijai pret Visu Latvijai! aicināšanu apvienībā, jo tai it kā nav programmas, lai gan neoficiālie izteikumi liecina, ka iebildumu pret R. Dzintara un Einara Cilinska kandidēšanu sarakstā nav bijis, drīzāk šaubas - vai viņi spēs mainīt savas partijas nacionāli radikālo tēlu. Uz VL! aicināšanu uzstāja Ģ. V. Kristovskis, kurš līdz ar to vairs nepiekrita, ka sarakstā būtu viena TB/LNNK, ko savukārt vēlējās Jaunais laiks. Tā kā abas partijas nebija gatavas piekāpties, tad arī JL līdere Solvita Āboltiņa palika pie sava, ka Saeimā jāstrādā cilvēkiem, kas ir kādas partijas biedri. Ja S. Ēlerte varētu būt izņēmums, tad viņas domubiedrus aicinās izvēlēties kādu no Vienotības partijām. Notikušais pastiprina konkurentu jau iepriekš izteiktās šaubas, vai Vienotība spēs vienoties, kad būs jāpieņem vēl grūtāki lēmumi. S. Āboltiņa vēl piektdien uzsvēra, ka pēc vēlēšanām būs jāspēj vienoties arī ar oligarhu partijām, jo arī nākamo valdību veidos koalīcija, bet PS līdera Ģ. V. Kristovska izteikumi par cīņu pret vecajām varas partijām liek šaubīties, ka tas būs tik viegli.