Laura Ikauniece
Kā vērtē sasniegto rezultātu?
Pēc šķēpa cerēju, ka varētu būt pat vēl mazliet augstāk, taču pirms braukšanas uz šejieni šķita, ka iekļūšana divpadsmitniekā jau būtu lieliski. Tāpēc varu teikt, ka ļoti labi nostartēju. Varēju būt arī augstāk. Ja man vēl būtu izdevies viss, kā izdodas parasti, piemēram, barjerās, tāllēkšanā. Atstāsim uz citām sacensībām.
800 metros pietrūka dukas?
Pārāk ātri iesāku. It kā jau nevajadzēja, taču bija tik viegli skriet. Kad pūlis tik ļoti uzmundrina, tad neliekas tik grūti. Skrēju līdzi līderēm, taču beigās nemaz tik viegli vairs nebija.
Grūti cēlies goda aplim.
Nevajadzēja apsēsties, jo tad piecelties grūtāk. Protams, būtu grēks nenoiet goda apli olimpiskajās spēlēs. Čempioni Enisu gan nesatiku, bet mēs ar Austru [Skujīti] paskrējām kopā. Viņa bija nedaudz bēdīga, jau saprata, ka izslīdēja medaļa.
Par kuru disciplīnu ir vislielākais prieks?
Par divsimts metru skrējienu. Par to, ka lodes grūšanā izdevās atkārtot labu rezultātu. Jā, arī astoņsimts metros bija labi - uzstādīju arī personisko rekordu.
Gan lodē, gan šķēpā tieši pēdējais metiens izdevās!
Tas viss ir galvā. Nu, jā, tas laikam nozīmē, ka tur arī viss ir kārtībā.
Kā gulēji pēc pirmās dienas?
Labi. Es gan vienmēr guļu labi. Tikai Eiropas čempionātā labi negulēju.
Ar katru reizi jau personisko rekordu uzstādīt ir grūtāk?
Nē, es tā nedomāju, jo spēks man vēl nāk klāt. Tieši vieglāk ir startēt. Protams, grūti visās disciplīnās uzreiz labot rekordu, jo jātrāpa uz to momentu, kad visās distancēs ir laba forma.
Visvairāk var pielikt tāllēkšanā?
Jā. Tur ir problēmas ar tehniku, kas labāk redzams no malas. Treneris teica, ka lidojot viss ir okei, bet kājas nometu zemē.