Ir noturētas labas kristīgās tradīcijas. Pie mums kristīgie cilvēki, kas iet baznīcā, iet uz grēksūdzi, viņiem ir cieņa pret Vissvētāko sakramentu. Ticīgie, kas prasa pēc grēksūdzes, ir perspektīvi, jo viņiem iekšēji ir prasība pēc attīrīšanās, un tie turas pie baznīcas, neskatoties uz visādām liberālisma tendencēm. Otra lieta - mums ir izdevies izveidot dievnamus visā valsts teritorijā. Arī Aglonu tagad uzskata par notikumu, tas lielā mērā ir tāpēc, ka izdevās rekonstruēt baziliku, sagaidot pāvestu. Ja tur sapulcējas tikpat kā Dziesmu svētkos spontāni katru gadu, es domāju, ka tas ir valsts mēroga notikums.
Ir kļūdas, ko esat gatavs atzīt?
Es domāju, ka lielākā kļūda ir, ka mums neizdevās ieiet skolās ar kristīgo mācību.
Jau 90. gados?
Jā.
Tāpēc jūs to uzsvērāt savā šāgada runā Aglonā?
Bībele ir ne tikai ticīgajiem, septiņi baušļi no desmit ir visiem obligāti, tos nevar noliegt. Bībele ir tāda grāmata, ar ko diez vai kaut ko var salīdzināt, tā apvieno visus kristiešus bez konfesiju izvēles. Šobrīd var pabeigt vidusskolu, Bībeli pat rokā nepaņēmis un neredzējis. Tas nav normāli.
Tie, kas atbalsta pašu ierosinājumu par ticības mācību, visi nav tik stingri, un arī arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs ir teicis, ka jādod iespēja arī atteikties.
Es domāju, ka tas ir pārpratums. Nevar būt obligāta? Tas ir līdzvērtīgi teikt, ka tikumība nav obligāta. Bībeles mācību varot iekļaut kulturoloģijā vai ētikas zinībās. Es saku, ka tā būtu ačgārnība, jo Eiropas kulturoloģija un ētika ir izaugusi no Bībeles. Es domāju, ka Bībele ir viens no pamatpriekšmetiem vidusskolās. Jauniešiem tas spēj dot idejisku ievirzi un, galvenais, motivāciju. Es neatrodu citur motivāciju uz īstu pašaizliedzību, par ko Bībele saka - mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Sekulārajā pasaulē neatradīsim neko tādu. Vecāki nav spējīgi tikumiski audzināt bērnus, jo viņi paši nav tādi. Ko tad viņi iemācīs Bībelē? Un ja arī iemācīs, sekojošos divpadsmit gados antikristīgā vai liberālā skolas gaisotnē tas izkūpēs. Par to uzspiešanu. Informācija un uzspiešana ir divas dažādas lietas. Mēs, visu konfesiju kristieši, esam pret ticības uzspiešanu. Bet skola taču arī nenodarbojas ar uzspiešanu, tā dod informāciju. Vajag dot informāciju, un lai paši izvēlas, ticēs Dievam vai ne. Tam pilnīgi piekrīt jaunais arhibīskaps.
Kurš būs tas, kas izveidos saturu?
Tas ir kristīgo konfesiju galvenais uzdevums - gada laikā izveidot visu saturu. Vidusskolā jau nenodarbosies ar Bībeles stāstiņiem. Tā būs Bībeles pētniecība.
Un kas būs tie, kuri mācīs?
Mēs materiālus varam dot skolotājiem, un noteikti katrā skolā atradīsies pāris kristīgu cilvēku. Arī priesterus, garīdzniekus varam laist skolās. Tas būtu liels un interesants pavērsiens, ir apnikusi dancošana ap visādiem baudas meklējumiem. Lielās konfesijas - katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti - sagatavotu materiālus.
Bet pasniedzējam, skolotājam vajadzīga nopietna pieredze.
Labākos lektorus varam laist ne tikai vienā skolā, viņš var savu lekciju nolasīt vienā nedēļā septiņās skolās. Pāris lekciju vidusskolēniem mēnesī pietiek.
Rodas priekšstats, ka jums tīri labi patiktu, ja baznīca un valsts nebūtu šķirtas.
Es domāju, ka šķirtnei jābūt, jo katrai sava funkcija, bet absolūtā nozīmē to nav iespējams šķirt, jo tie paši kristīgie sēž Saeimā. Viņi nevar iet pret sirdsapziņu. Ja garīdznieks Saeimā sēž - absolūtā nozīmē nevar nošķirt. Tas ir nepareizi darīts, ka atceras, ka baznīca no valsts ir šķirta tad, kad tā ir neizdevīga valstij.
Pastāv pretnostatījums starp folklorā balstīto dzīvesziņu un kristietību.
Ja viņiem nav kristīgā pamata, tad var jau palikt arī pie tā dieviņa, kas ar baltu bārdiņu. Nekādus pienākumus viņš neuzliek, tas mirst līdz ar cilvēku un turpina pasaulē dzīvot citos. Strīdēties nevajadzētu, bet nevajadzētu arī absolutizēt folkloru. Tautas dziesmās bieži ir tikumiska tīrība un arī Dievs saukts vārdā.
Bet vai bluķa vilkšanā pirms Ziemassvētkiem ir kāda bīstamība?
To gan nevajadzētu. Labāk Ziemassvētkos saiet dievnamos. Cilvēka attīrīšanai domāta grēksūdze. Tāpat kā horoskopi. Tos nevajadzētu popularizēt un cilvēkiem tiem nopietni pievērsties.
Atgriežoties pie jūsu runas Aglonā, kas bija diezgan asa. Jūs to gatavojāt viens pats, vai bija kādi palīgi?
Savas runas citiem neuzticu. Aktuālas tēmas - par Likteņdārzu vai budistiem - jau ir avīzēs, un, ja tās ir pietiekami nobriedušas, tad par tām ir jārunā. Tiem, kas Aglonā iebāzās ar to savu ūdeni, varētu teikt arī paldies, ka karstā laikā cilvēkiem par velti dod dzert. Man nepatīk, ka šajā lietā iesaista politiku. Es būtu gatavs visiem pateikties, kas atbalstītu Bībeli, un, ja tur būtu visas partijas, visiem arī paklanītos un pateiktos publiski. Bet tai laikā cita neviena īsti nebija. Laikam vēl bija Saskaņas centrs, bet man nebija pie rokas atsauces uz viņiem. Bet tie [PLL- red.] jau tur ir no sākta gala. Nerēķināsim viņu grēkus, bet, ja dabūtu skolās iekšā Bībeli, tas atsvērtu visu pārējo.
Tātad jūs šos grēkus saskatāt?
Bez šaubām. Kurš tad ir bez grēka? Kaut gan nevaru nosaukt nevienu konkrētu, ko būtu darījis Šlesers vai Šķēle. Dzirdu, ka viņus lamā, bet nezinu, par kādu konkrētu afēru.
Vai jums nav bail, ka šādu jūsu nezināšanu un jūsu vārdu izmantos viena vai otra politiskā spēka cīņā?
Nē. Mums, Latvijas baznīcām, pašlaik ir viens jautājums. Ja jaunatne visās skolās pēkšņi sāktu lasīt Bībeli, tad es neredzu, kur vēl labāku pakalpojumu varētu izdarīt.
Tādēļ jūs būtu ar mieru atlaist arī kādu grēku daudzumu?
Jā. Ar tādu labu darbu visi politiķi varētu izpirkt visus savus nedarbus. Bet nez kāpēc Saeimā Šadurskis veselu sprediķi lasīja pret Bībeli. Ar Bībeli viņi neko nezaudētu, bet tikai iegūtu tautas atbalstu.
Jūs runājat ļoti skaidru valodu, kā katoļu baznīca domā. Vai līdz ar jūsu aiziešanu no amata un līdz ar jauno arhibīskapu tas varētu mainīties?
Man negribētos, ka viņš ietu tautā kā ar cimdiem - ka tik kādu neaizkaitinātu vai kā. Īsts vārds ir vīra vārds. Saki, kā ir, un tad viņiem pielēks. Citādi viens laipo, otrs laipo un skaidrs nav nekas. Tā kā seksuālās veselības mācībā - visi staigā apkārt, un arī skolotāji kratās vaļā. Tēma tomēr delikāta, un beigās paliek neskaidrība. Bet vajag taču vienreiz pateikt, ka sekss ir rezervēts precētiem. Pārējiem - pilnīgi nē. Dievs seksu devis precētiem, lai tos turētu kopā, jo viņiem ir ģimene, bērni un viņiem vajadzīgs liels stimuls, lai varētu ģimeni vadīt, bērnus audzināt un nešķirties. Bet citiem - absolūts aizliegums. Ja esi precēts, baudi šos priekus. Ja ne, vari saņemt par to informāciju bez kādām grūtībām - kas tas ir, un kā tas ir. Bet tu nedrīksti uz seksuālo baudu provocēt ne sevi, ne citus.
Bet viņi domā, kā to izkārtot tā un vēl izdzīvoties līdz laulībām. Kad tāds cilvēks stājas laulībā, tad jūtas tāpat kā iepriekš - var gan ar šo, gan ar to. Un tā nav ne ģimene, ne laulība, bet izlaidība. Tāpēc Kristus saka, ka sirdsšķīstie Dievu redzēs, un, ja kāds iekāro kaut vai prātā, tas ir pārkāpis laulību.
Jūs, būdams katoļu priesteris, ļoti daudz par šo tēmu runājat.
Tāpēc, ka nāk virsū ne tikai parastie grēki, bet arī pretdabiskie. Cik gadu cīnījās ar homoseksuālistiem?
Pati baznīca arī ar grēkiem aizvien cīnās un nav savā iekšienē tikusi galā.
Tiklīdz kāds tiek pieķerts, tā tiek no pienākumiem padzīts vispār. Grūtība vien tā, ka dažs tiek pieķerts, grēkus sūdzot, bet grēksūdzes noslēpums nedrīkst tikt atklāts. Tādēļ dažam tas ir ievilcies, kamēr jau izlaužas uz āru. Tomēr, piemēram, skandāli Vācijā, - noķēra tur dažus desmitus, bet, pēc prokuratūras statistikas, katru gadu sabiedrībā tiek pieķerti 15 tūkstoši, un ne jau no garīdzniecības.
Bet garīdzniekiem tomēr ir citi standarti!
Bez šaubām. Neviens viņu neattaisnos, un tāpēc viņš nes desmitreiz lielāku ļaunumu nekā parastais cilvēks. Dievs tiesā, un cilvēkiem arī ir jātiesā.
Vai kopš 1991. gada katoļu baznīca Latvijā ir kļuvusi stiprāka?
Neteiktu, ka stiprāka, bet savas pozīcijas esam noturējuši. Rēķinot pēc dzimušo skaita uz tūkstoš cilvēkiem un veiktajām kristībām, mēs rēķinām, ka ap pusmiljonu katoļu baznīcai piederīgo mums turas visu laiku. Baznīcu apmeklē kādi 10%-15%. Domāju, ka gribētāju ir vairāk, bet laukos jau nav satiksmes. Seši kilometri un vairāk līdz baznīcai tomēr ir šķērslis, un cilvēki bieži baznīcā netiek. Pilsētnieki ir slinki pārvietoties. Uzcēlām baznīcu Purvciemā, un tā ir pilna. Padomju laikā bija teorētiskais ateisms, bet teorija nav tik svarīga, cik prakse. Tagad ir praktiskais ateisms, tāpēc ir vēl grūtāk.