Piespiedu un brīvprātīgas izmaiņas Latvijas treneri veica sastāvā pirms spēles ar Zviedriju. Vārtsargam Edgaram Masaļskim ceļa saišu sastiepums un uzbrucējam Armandam Bērziņam pleca trauma liedza palīdzēt komandai. Pirmo maiņu šīs liktas nevarēja ietekmēt, tomēr Teds Nolans ar palīgiem izšķirās par Ronalda Ķēniņa paaugstināšanu un Miķela Rēdliha pārvietošanu uz trešo virknējumu. «Ja reiz septiņus periodus neesam guvuši vārtus, tad kaut ko vajadzēja pamainīt. Indrašis visu turnīru aizvada labi, arī Ķēniņam pēdējās spēles bija labas, tāpēc arī abi spēlēs pirmajā maiņā,» tā treneru izvēli pamatoja Nolana palīgs Artis Ābols.
Spēles gaita nepārsteidza. Zviedri plašā frontē uzbruka jau no paša sākuma un no sākuma ofensīvas izspieda 2:0. Iespējams, būtu tikai 1:0 mājinieku labā, ja nevajadzīgu noraidījumu nenopelnītu Kaspars Daugaviņš. Uz to, ka maksimāli jācenšas izvairīties no pārkāpumiem, pirms spēles arī bija skaidrojis Ābols. Zviedriem skaitliskā vairākuma brigādes tomēr ir ražīgas. Otro reizi zviedri to apliecināja, kad Daugaviņš otro reizi komandu atstāja četratā.
Otrajā periodā apliecinājās pieņēmums, ka mājinieki mača otrajā pusē sāk spēlēt vaļīgāk. Pavērās iespējas pretuzbrukumiem un Miķelis Rēdlihs pat noklaudzināja ripu vārtu stabiņu. Cienīgs rezultāts saglabājās arī pateicoties vārtsarga Māra Jučera labai spēlei. Kad trešajā periodā Koba Jass, iznācis no noraidīto soliņa metās kauties ar Eriku Karlsonu, Latvija pēc tam uz piecām minūtēm palika skaitliskajā mazākumā un zviedri panāca galarezultātu 4:0.
Pēdējā grupu turnīra dienā Latvijai labvēlīgi beidzās citas spēles Stokholmas grupā. Dānijas zaudējums Norvēģijai (2:6) un Vācijas bezierunu kapitulācija Čehijai (1:8) deva Latvijai kopējā ieskaitē 10. vietu. Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) retingā Latvija apsteidza Dāniju un Baltkrieviju, pakāpjoties no 13. uz 11. vietu. Tas nozīmē, ka Latvijai būs rīkotāju tiesības Soču pirmsolimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, kas notiks 2013. gada februārī.