Herberts Vasiļjevs (33)
Saruna notika pēc Latvijas izlases treniņa ceturtdien.
n Ko runājāt komandas sapulcē pirms spēles ar Čehiju?
Nebija jau daudz ko runāt, visiem tāpat bija skaidrs, ko darījām nepareizi. Noskatījāmies videoierakstu, kurā visas kļūdas bija ļoti labi redzamas. Runājām, ka nedaudz jāpamaina taktika, tomēr galvenais bija atgūt to, kā pirmajā spēlē pietrūka, proti, cīņassparu. Uzsvērām arī, ka uz laukuma savā starpā vairāk jārunā.
n Čehijas superzvaigzne Jaromīrs Jāgrs pēc spēles ar Slovākiju izteicās, ka juties kā Irākas karā - tik krasa esot pāreja no Eiropas hokeja uz NHL izmēra laukumiem. Tā varētu būt?
Skaidrs ir viens, ka te viss ir jādara ātrāk. Nezinu, kā no malas izskatījās mūsu spēle ar Krieviju, bet čehi un slovāki spēlēja ļoti dinamisku un fiziski atlētisku hokeju. Nebija daudz vārtu gūšanas momentu, toties uz laukuma bija daudz cīņas, kā jau tas parasti ir uz mazāka izmēra laukumiem. Iespējams, tāpēc Jāgrs izteica tādu salīdzinājumu.
n Pirms olimpiādes runāja, ka grupā reālāk ir punktus atņemt slovākiem, ar kuriem veiksmīgi esam spēlējuši. Vai piekrīti šādam apgalvojumam?
Nevar salīdzināt Latvijas izlases spēles pasaules čempionātos ar olimpiādi. Paskatieties, kādi spēlētāji ir pretinieku komandās! Man slovāki spēlē ar Čehiju ļoti patika. Viņi spēlēja ātru hokeju un centās izdarīt daudz metienu. Čehi pareizi visu izdarīja. Panāca sev vēlamo rezultātu un pēc tam trešajā periodā to nosargāja. Šajā līmenī ir ļoti grūti atspēlēties, un tas būtu jāņem vērā Latvijas izlasei.
n Izredžu tikpat kā nav?
Tā es neteiktu. Mums ir jāspēlē sava spēle. Tas ir hokejs, kurā visi cīnās no pirmās līdz pēdējai minūtei. Latvijas izlase vienmēr ir iemetusi divas vai trīs ripas, tāpēc galvenais ir kārtīgi nocīnīties aizsardzībā. Nedrīkst izrakt bedri jau pašā sākumā. Izdevības būs pretuzbrukumos.
n Pret Krieviju pārsteigt pretinieku pretuzbrukumos īsti neizdevās. Ar nostalģiju jāatceras Turīnas 2006.gada olimpiādes spēle ar ASV, kurā pats iemeti skaisti «devītniekā», izslidojot divatā pret vienu aizsargu…
Jābūt precīzai pirmajai piespēlei, tad arī radīsies iespēja pārsteigt pretinieku. Nevajag arī ilgi kavēties, jo šajā līmenī viss notiek daudz ātrāk.
n Kas Latvijai jāizdara, lai atkārtotu baltkrievu brīnumu, kad viņi 2002.gadā Soltleiksitijā apspēlēja Zviedriju un iekļuva pusfinālā?
Jāiemet sešas ripas. Šķiet, ka baltkrievi toreiz uzvarēja ar 6:5 [patiesībā bija 4:3]. Ko lai vēl saka - jāspēlē par 120 procentiem un visām zvaigznēm jāsastājas pareizajās vietās. Nedrīkst arī baidīties. Jāiziet uz laukuma un jāspēlē hokejs, par spīti pretinieku lieliski nokomplektētajiem sastāviem. Pret krieviem otrajā periodā parādījām, ka spēlēt ar varenajiem varam.
n 1998.gadā kā jaunais spēlētājs no AHL līgas izlasē iekļāvies ceturtajā maiņā. Vankūverā Oskars Bārtulis atbrauc no NHL un arī sāk no ceturtās maiņas. Tas nozīmē, ka jaunajiem spēlētājiem izlasē jāiekļaujas pakāpeniski un tad jāvirzās uz augšu?
Ir atšķirīgas sajūtas, vai uz izlasi esi atbraucis ar jau iekrātu pieredzi vai kā jaunais spēlētājs. Iesākumā ir satraukums, un uz laukuma skaties, pret ko būs jāspēlē. Ar gadiem šīs sajūtas mainās, un tu zini, ka spēlēsi mierīgi, tā, kā proti.
n Spēlēji arī 2006.gada olimpiādē Turīnā. Būtu taču labi, ka sportiskajā biogrāfijā ierakstītu trīs olimpiskās spēles…
Četri gadi ir ilgs laika posms. Tik tālu nedomāju, un es arī ļoti šaubos, vai tik ilgi spēlēšu. Vēl pāris gadu, un tad jau būs jāsāk kaut ko citu darīt. Krēfeldē man ir labas iestrādes, domāju, tur nebūs grūti atrast darbu.