Druva un bridžs
Pedagogu, kas informātiku Latvijā māca jau no šī priekšmeta parādīšanās brīža, nav daudz. 1985. gadā Normunds bija nesen beidzis universitāti un strādāja skolā Dobelē. «Nostādīja mūs visus ierindā, pateica - būs jauns priekšmets. Kurš mācīs? Pieteicos,» viņš stāsta. Pirmo datoru BK-0011 - tā saucamo beku, ar kuriem faktiski varēja mācīt tikai programmēšanu, - nebija visur, tāpēc pie Normunda tos apgūt brauca lauku bērni no visas Dobeles apkārtnes.
Attiecības kā podiņam ar vāciņu Normundam tomēr izveidojušās ar Druvas vidusskolu. Uz turieni viņu kā matemātikas un informātikas skolotāju ataicināja tās direktors, kurš pedagogu komandu formēja jau tad, kad pati skola vēl bija tikai būvprojekts. Ilgi domāt nevajadzēja, jo Druvā skolotājus gaidīja dzīvoklis, turklāt Normunds pats ir saldenieks.
Lai gan pa šiem gadiem daudzi skolu informātikas pasniedzēji pārkvalificējušies par IT firmu darbiniekiem, Normunds, pat palaikam piepelnoties citos darbos, arī meža ciršanā, tomēr uzskata, ka skolotājs - tā ir jaukākā profesija pasaulē. «Es no tās nekad negribētu šķirties. Es par to fanoju, taču nevarētu strādāt jebkurā skolā.» Normunds lepojas ar Druvā valdošo demokrātisko gaisotni un to, ka vadība atbalsta visu jauno - lai kas tas būtu. «Tāpēc mums te ir tik daudz pulciņu, skola «vārās» dienu un nakti.» Bez visa cita pats Normunds skolēniem vada bridža pulciņu, rīko turnīru Druvas dūzis, talantīgākie jaunie bridžisti brauc uz Latvijas čempionātu. Normunds ar bridžu saslimis jau sen, tāpat kā ar hokeju, ko savulaik spēlējis Brocēnu komandā Starts. Tradīcija ir arī viņa rīkotais ikgadējais laivu brauciens skolas absolventiem un skolotājiem.
Pedagogi rausta peli
Kad «bekas» skolās nomainīja mūsdienīgi datori, mainījās arī informātikas priekšmets - tas no programmēšanas pievērsās lietišķo datorprasmju pamatiem. Druvā atšķirībā no citurienes un ne bez Normunda nopelniem programmēšana nekur nepazuda, bet pārvērtās atsevišķā priekšmetā, ko tagad apgūst eksakto klašu audzēkņi. «Man jau brīžiem pāriet apetīte, jo programmēšanu pat eksaktie ne visi var pavilkt, bet direktors tur kanti - vajag!» Normunds smaida.
Cita lieta esot strādāt ar bērniem, kurus tas aizrauj - programmēšanas pulciņā, arī Jauno programmētāju skolā, ko Normunds vada tandēmā ar kolēģi «vilcēju» Ivaru Atteku un pēc kuras parauga Druvā izveidotas arī jauno ģeogrāfu, fiziķu, biologu skolas. «Man tas sagādā lielu prieku, esmu gatavs jebkuru, kas izrāda kaut mazāko interesi par programmēšanu, ķert ciet,» Normunds saka. Viņa audzēkņi no informātikas olimpiādēm ved medaļas un, sākot studēt, Jauno programmētāju skolā māca savus pēctečus. «Mēdz uzskatīt, ka skolēnu nevar dabūt baigi labo, ja tu pats neesi izcils. Mēs pierādām pretējo - skolēns var izaugt līdz pasaules līmenim, pat ja skolotājs līdz tam aizsniegties nespēj. Vajag tikai ierādīt, bīdīt, uzraut tajā orbītā.» Normunds gan stāsta, ka savākt un izaudzināt jaunos programmētājus kļūst grūtāk, sevišķi provincē. Daudz citu vilinājumu.
Normunds arī uztur visu skolas datortīklu, kas prasa daudz laika, un apmāca citus pedagogus jaunajās tehnoloģijās. To viņš piešāvies darīt ar lielu mieru un mīlestību - lai nav pretestības. Populārs bijis arī savulaik viņa rīkotais konkurss Parausti peli! Saldus novada skolotājiem - sacensības informātikā ar šova un ļembasta elementiem.
Neieskriet grāvī
Druvas vidusskola ar modernajām tehnoloģijām ir labi apgādāta, Normunds atzīst, lai gan vēl kaļ plānus par mobilo datorklasi un balsošanas pultīm, ar ko skolēni varētu vērtēt klasesbiedru prezentācijas, bet skolotāji - balsot sapulcēs. Pedagogi Druvā no tehnikas nebaidās. Par to liecina kaut vai tas, ka viņi Normundam prasot vairāk projektoru. «Ir testi, kas rāda - ja stundās tiek izmantoti moderni tehnoloģiskie līdzekļi, bērniem zināšanu līmenis ir augstāks. Bet man bail ieskriet otrā grāvī - vai visi priekšmeti jāpadara par prezentāciju? Vai bērns ir aktīvs vai tikai skatās «kino»? Tehniku skolās noteikti vajag, bet vajag arī skolotāju, kas to grib un prot pareizi izmantot. Visu izšķir kadri - par to esmu simtprocentīgi pārliecināts!» Normunds saka un slavē pieeju, kādu mācīšanas un tehnoloģiju izmantojuma ziņā īsteno Iespējamās misijas jaunie pedagogi. Taču, kamēr visās skolās skolotājiem nebūs šādas pozitīvas konkurences, tikmēr būs kā šobrīd, kad, piemēram, interaktīvās tāfeles netiek nodarbinātas pietiekami.