Parādās smagāki gadījumi
Aizvien vairāk Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) redzeslokā nonāk smagi gadījumi, kur bērns cietis ir tieši vecāku nevērības dēļ. VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere paskaidroja - tiek ziņots par gadījumiem, ka neviens par bērnu nerūpējas, viņš netiek vests ārā, ziņo par rupju izturēšanos un fizisku vardarbību. Nereti šādas izturēšanās dēļ bērni nonāk pat slimnīcā. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Zane Straume norādīja, ka nesen slimnīcā nonācis zīdainis ar smagu pārkaršanu, bet vecāki pat nav zinājuši, ka rīkojušies nepareizi. Ar līdzīgām situācijām saskaras arī citas institūcijas un krīzes centri. Piemēram, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja pastāstīja, ka pēdējos gados pamatproblēmas, kuru dēļ organizācijā nonāk bērni, ir fiziska un seksuāla vardarbība, kuras pamatā visbiežāk ir vecāku alkoholisms, līdz ar to bērns tiek atstāts novārtā.
Palīdzību nepieņem
Lai situāciju uzlabotu, Rīgā kopš 2010. gada ir pieejams ģimenes asistenta pakalpojums. Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis Dienai paskaidroja, ka tā galvenais uzdevums ir palīdzēt konkrētajai ģimenei attīstīt visas nepieciešamās prasmes gan ikdienai, gan bērna aprūpei. Kopumā dienestā šobrīd ir 4000 izskatāmu ar bērniem un ģimenēm saistītu lietu. Un pārsvarā tās ir saistītas gan ar fizisku, gan emocionālu bērnu pamešanu novārtā. Savukārt iemesls nevērīgai attieksmei pret bērnu bieži vien ir tas, ka vecāki paši bērnībā nav saņēmuši kvalitatīvu aprūpi un līdz ar to viņiem fiziski nav šādu prasmju, norādīja E. Alksnis.
Pērn ģimenes asistenta pakalpojumu kopumā izmantojušas 102 ģimenes, savukārt šogad pirmajā pusgadā jau 84 ģimenes. Tam pašvaldība šogad atvēlējusi 55 119 eiro. Tomēr lielākā problēma ir ģimenes pierunāt saņemt palīdzību. Piemēram, dienesta redzeslokā nonākusi ģimene ar bērnu, kurā vīrs sitis sievu. Lai gan sievietei un bērnam piedāvāta palīdzība, tomēr māte apgalvojusi, ka viss ir kārtībā, jo vīrietis sitot tikai viņu. E. Alksnis gan norādīja, ka sociālā darbinieka uzdevums ir pārliecināt ģimeni pieņemt palīdzību, tomēr visam ir sava robeža - ja ģimene nav gatava uzlabot apstākļus, dienests nevar pieļaut bērna atrašanos šādā vidē.
Nav valsts atbalsta
Lai uzlabotu situāciju un samazinātu gadījumu skaitu, kad bērni nonāk ārpusģimenes aprūpē, valsts budžetā ir jāparedz finansējums ģimeņu problemātikas risināšanai. Šādu risinājumu redz Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors. Pēc viņa teiktā, pašvaldības dara visu iespējamo, lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem, tomēr spētu darīt daudz vairāk - ar valsts atbalstu. Šāda situācija arī veicinājusi nevienlīdzību dažādās pašvaldībās. Piemēram, Rīgā pašvaldība spēj nodrošināt sociālo darbinieku pašvaldības slimnīcās, kā arī Rīgas skolās, savukārt citur tas nav iespējams.
Finansējuma nepieciešamību Dienai uzsver arī Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte. Viņa paskaidroja, ka šobrīd tas jau ir pašvaldības izmisuma kliedziens. Būtiski būtu atbalstīt speciālas programmas, kas ir saistītas ar dzīves prasmju uzlabošanu ģimenēm, jo mūsdienās cilvēki vairs neprot elementāras lietas, piemēram, rūpēties par bērnu. Līdz ar to nepieciešamas ir reālas programmas, kurās sniegt kompleksu atbalstu ģimenēm ar bērniem.