Pūra lāde ar resursiem
Novecošanās jau ir ielikta cilvēka ģenētiskajā kodā. No Dieva mums dotas divas lietas: novecošanās fundamentālie mehānismi un tā saucamās stiprības sistēmas. Katras novecošanās gaita, ātrums, īpatnības un formāts atkarīgs no šo divu spēku mijiedarbības. Mūsu senči lielā mērā nosaka, kas notiks ar mums. Ģenētiskajā programmā saņemtais mantojums ir genoms, bet tas, kas dzīves laikā veidojas ārējo faktoru ietekmē - fenotips, kurš nosaka individuālu reakciju uz kairinājumu vai situāciju, vai tas aukstums, vai stress. «Tā ir pūra lāde, kas katram iedota līdzi,» skaidro profesors Zaļkalns. «Dzīves situācijas paceļ lādei vāku. Tad arī redz, kas kuram iekšā.» Profesors nosauc piemēru: ja kāds brīdinātu, ka cilvēkam gaidāms smags psihoemocionāls pārdzīvojums, viņš atbildētu, ka to nepārdzīvos. Bet viņš cilvēka cienīgi ticis tam pāri. Te, lūk, arī bija pūra lādes spēks un resursi. «Kādreiz kaitina līdzcilvēku nevarēšana, šķiet, ir tik daudz jauku piemēru, kā rīkoties atbilstošā situācijā. Bet, ja cilvēks tā nevar, tad nedrīkst pārmest, jo tas nav dots viņa resursos. Ar ģenētisko kodu ir noteikts, ka esam atšķirīgi.»
Trīs vaļi
Aktīva novecošanās nozīmē, ka cilvēks gatavs ne tikai pašaprūpei, bet arī plānot, organizēt un dzīvot savu dzīvi. «Runājot par mūža ilgumu, kas svarīgāk - pielikt gadus dzīvei vai dzīvi pielikt gadiem? Mērķis būtu dzīvot ne tikai ilgāk, bet arī kvalitatīvi. Līdz pēdējam elpas vilcienam būt līdzdalīgam, piederīgam un lēmumu pieņēmējam par savu dzīvi. Jo arī šajā vecuma posmā esam izvēles priekšā - kā vēlamies dzīvot,» uzskata J. Zaļkalns. Bez dzīves kvalitātes nevar nodzīvot garu mūžu, un tā balstās uz trim vaļiem: uz veselību, sociālajiem kontaktiem un ekonomisko situāciju. Profesors veicis pētījumu - apsekojuši vecos ļaudis, kuri dzīvo ģimenēs, un tos, kas mīt ilgstošas aprūpes iestādēs. «Vecajiem un slimajiem 1. vietā ir veselība, 2. - sociālie kontakti un 3. - naudas maciņa biezums. Veselajiem 1. vietā ir sociālie kontakti, 2. - veselība un naudas maks - 3. Redzat, cik pieticīga ir mūsu vecākā paaudze? Naudai ir pēdējā vieta. Protams, tā vajadzīga, bet veselība un sociālie kontakti vērtību sistēmā svarīgāki.» Profesors priecājas, ka Latvijā attīstījies pensionāru apvienību tīkls, kur tie, kam doti lielāki spēka un komunikācijas resursi, var sevi realizēt. «Tas uztur dzīves kvalitāti.»
Tikai nežēlot sevi!
Pilnvērtīgai dzīvei vecumdienās svarīgi pieņemt to, kas esi. «Un to, kas vairs neesi - ne skolas direktore, ne rūpnīcas galvenais inženieris, ka tev nav globālu uzdevumu. Tu esi cilvēks! Un savas prasmes, ko katrs dzīvē attīstījis, tagad būtu jāpielieto savā mazajā dzīvītē. Organizē, dari, piedalies! Nepazaudē aktīvo lomu, arī to, kas attiecas uz prieka un laimes sajūtu. Neviens mūs nevarēs iepriecināt, ja paši to nevēlēsimies. Lai tas ir prieks, ka saskati dzīvē jēgu, proti organizēt un līdz ar to dzīvot savu dzīvi. Vecums ir kā iespēja, kā izaicinājums visam tam, kam dzīvē nebija laika,» uzskata gerontologs. Ņemot vērā individuālo vērtību sistēmu, vecumdienās būtu labi paturēt tikai svarīgāko. «Man ļoti patika kādas tēlnieces atbilde uz to, kā viņai izdodas veidot tik skaistus darbus akmenī: viņa neko speciālu nedarot, tikai noskaldot visu lieko... Jo ātrāk dzīvē sapratīsim, kas ir atbilstošs personiskajai vērtību sistēmai - svarīgās lietas, svarīgie cilvēki - jo labāk. Der izveidot savu rāmi, svarīgo ieliekot centrā - tas arī būs tas, ko vajag.»
Jā, vecajam cilvēkam pienākas viss, ko bauda sabiedrība - gan materiālās, gan nemateriālās kultūras vērtības. Vecais cilvēks būtu pelnījis pateicību un cieņu. Taču kas gan dzīves ceļā kaut ko ir pasniedzis priekšā - še, ņem, tev pienākas? «Neviens nekad! Un kāpēc cienījamā vecumā sākam domāt, ka pienākas un kāds pienesīs?» vaicā profesors. Viņš aicina nesēdēt kā nelaimes čupiņai un nesūroties, ka bijis grūts darba mūžs. «Darba mūžs taču jau pagājis! Daudzi nespēj aizvērt iepriekšējo dzīves lappusi un pieņemt šo dzīves rudeni, pašam atrodot tās krāsas, kādas rudenī iespējamas, - spilgtas, skaistas! Tikai nežēlot sevi ne intelektuāli, ne fiziski! Kustība ir dzīvība, un dzīvība ir kustība - smadzeņu šūnai, muskuļu šķiedrai. Nodarbini!»
*Gerontoloģija - zinātne par dzīvu būtņu, arī cilvēka, novecošanos. Tā pēta likumsakarības, kāpēc novecojam un kā tas notiek