Eiropā visas apkures daļa kopējā energoresursu patēriņā ir augstāka nekā vidēji pasaulē - 48% (20% resursu Eiropā tiek patērēti elektrības ražošanai, 32% - transportam), uzskata Cross Border Bioenergy.
Mājsaimniecību izvēle
Lielākais apkures pakalpojumu izmantotājs Eiropas valstīs ir dzīvojamais sektors, kura daļa ir 46,7% no visa apkures patēriņa, pārsniedzot gan rūpniecības (31%), gan pakalpojumu (20,8%) sektoru, rāda Eurostat dati.
Tā kā tieši mājokļi ir lielākais apkures tirgus, galvenokārt no to īpašnieku lēmuma, kādus resursus izvēlēties apkures nodrošināšanai, atkarīga valstu spēja īstenot to izvirzītos energopolitikas mērķus. Nav mazsvarīgi, ka lielākā daļa cilvēku mēdz izmantot privāto pieredzi arī uzņēmējdarbībā, nevis otrādi un vairumā gadījumu savos uzņēmumos, birojos un veikalos izmanto zināmus un mājās pārbaudītus risinājumus arī apkures jomā.
Gāzes patēriņš
Lai arī dažādos paziņojumos regulāri tiek uzsvērts, ka Eiropas Savienības (ES) apkures tirgū samazinās gāzes daļa un palielinās atjaunojamo resursu daļa, aizvien vairāk analītiķu pievērš uzmanību tam, ka gāzes daļas kritums apkurē ir gandrīz apstājies.
Global Industry Analysts (GIA) eksperti jau prognozē atgriešanos pie gāzes daļas palielināšanās, norādot - gāzes cena un jaunākās paaudzes apkures katli nodrošina patērētājiem pieņemamāko attiecību starp izmaksām un ekoloģiskajām prasībām. Nosliekšanās par labu gāzes apkurei, pēc GIA domām, vērojama arī globālā mērogā - pateicoties tā dēvētajai slānekļa revolūcijai, kā arī zemajām naftas cenām, kam bieži ir piesaistītas gāzes cenas. Gāzes pievilcību palielina arī jaunākās paaudzes apkures katli jeb tā dēvētie kondensācijas katli. Pēdējie ļauj apsildei izmantot arī ūdens tvaikus, kas parasti aizplūst skurstenī. Šajā variantā ūdens tvaiki kondensējas iekārtā un siltums paliek sistēmā, tādējādi ievērojami paaugstinot katla efektivitāti.
Cita nozares priekšrocība ir gāzes apkures katlu salīdzinošais ērtums un vienkāršība lietošanā, kā arī tas, ka šāds apkures veids tiek izmantots jau vairāk nekā gadsimtu un šajā laikā izstrādāta virkne risinājumu visdažādākajiem gadījumiem un telpām - sākot ar dzīvokļiem un ģimeņu mājām, beidzot ar industriālajiem objektiem.
Turklāt jāņem vērā, ka zemās izejvielu cenas ir strauji samazinājušas gan patērētāju interesi par pilnībā atjaunojamiem resursiem un ekoloģiskiem risinājumiem, gan investoru vēlmi piedalīties šādu risinājumu izstrādē un ieviešanā to dārdzības dēļ. Tā kā gāzes izmantošana ir viens no videi draudzīgākajiem fosilajiem energoresursiem, šādā situācijā pret to iebildumu ir vismazāk.
Vācijas pieredze
Interesanta šajā ziņā ir Vācijas statistika. Kā liecina valsts Federālās ekonomikas un enerģētikas ministrijas informācija, dabasgāzi apkurei 2014. gadā Vācijā izvēlējās gandrīz puse jaunuzbūvēto māju (ne tikai mājokļu, bet māju kopumā) īpašnieku - gāzes apkures katli tika uzstādīti 49,8% gadījumu. 21,5% jauno māju saimnieku priekšroku deva centralizētiem siltumtīkliem, kuros galvenokārt tiek izmantota gāze vai ogles, 19,9% izvēlējās siltumsūkņus. Aptuveni 6% gadījumu tika izvēlēta malkas vai granulu apkure; pēdējo vietu šajā sarakstā ieņem degvielas apkures katli. Salīdzinot ar desmit gadu senu pagātni - 2004. gadu -, jaunajās mājās ir ievērojami palielinājusies centralizēto siltumtīklu un siltumsūkņu un samazinājusies degvielas apkures katlu izmantošana.
Vācijā pagājušajā gadā tika izsniegtas atļaujas tikai desmit tūkstošu jaunu māju būvniecībai; kopējais māju skaits valstī ir 38,4 miljoni. Atbilstoši statistikai 26,8% visu māju tiek izmantoti gāzes apkures katli. Pirms 20 gadiem šis rādītājs bija 34%, tomēr pēdējos gados gāzes apkures katlu daļa Vācijas mājokļos pārstājusi samazināties. Vienlaikus gāzes katlu vidējais vecums Vācijā ir 17,6 gadi, lai gan tradicionāli tiek uzskatīts, ka tie morāli un fiziski noveco 10-15 gados.
Lai stimulētu iedzīvotājus pāriet uz efektīvāku apkuri, šogad Vācijā sāka darboties divas programmas. Vienas programmas ietvaros kopš 1. augusta tiek segti 10% no jaunākās paaudzes gāzes vai degvielas apkures katlu iegādes un uzstādīšanas izdevumiem, savukārt otrā, kas darbojas kopš 1. aprīļa, - piešķirts valsts līdzfinansējums saules bateriju, ģeotermālo sūkņu un granulu apkures katlu iegādei un uzstādīšanai. Lai gan akcents acīmredzami likts uz atjaunojamiem resursiem, tiek prognozēts liels pieprasījums arī pēc gāzes apkures katliem.
Globālās prognozes
Autoritatīvie apkures nozares analītiķi - Lielbritānijas tirgus izpētes aģentūra Building Services Research and Information Association (BSRIA) - paredz pieprasījuma pēc mājsaimniecībām paredzētiem gāzes apkures katliem pieaugumu gan Eiropā, gan globālā mērogā. Atbilstoši BSRIA aplēsēm - 2012. gadā ES valstīs tika pārdoti apmēram 4,5 miljoni gāzes un degvielas apkures katlu, savukārt 2017. gadā šis rādītājs sasniegs jau piecus miljonus, turklāt degvielas katlu daļa pārdošanas apjomā vērtējama kā nebūtiska. Pārdoto kondensācijas katlu daļa ES pieaugs no 70 līdz 92%, prognozē BSRIA. Jāpiebilst, ka lielākais abu minēto veidu apkures katlu tirgus Eiropā, pēc BSRIA datiem, ir tieši Lielbritānija, otrajā vietā ierindojas Itālija. Trešo un ceturto vietu dala Francija un Vācija, tām seko Nīderlande.
Ievērojami lielāks kāpums gaidāms pārējā pasaulē, kur mājsaimniecībām paredzēto gāzes un degvielas apkures katlu pārdošanas apjomi pieaugs no 3,4 miljoniem vienību 2012. gadā līdz 5,9 miljoniem 2017. gadā, turklāt kondensācijas katlu daļa pārējā pasaulē pieaugs nenozīmīgi - no 12 līdz 15%.
Tiek pieļauts, ka lielāko daļu pieprasījuma nodrošinās Ķīnas, ASV, Krievijas un Dienvidkorejas tirgi.
Jāsecina, ka gāzes apkures katlu ražotājiem un tirgotājiem pagaidām nav iemeslu satraukumam par nozares norietu un joprojām ir gaidāms iespaidīgs pieprasījums.