Draudzīgā aicinājuma skolu reitinga dibinātājam Jānim Endelem pirms dažiem gadiem radās ideja noteikt labākās skolas, balstoties uz to sasniegumiem centralizētajos eksāmenos, tādēļ, ka, viņaprāt, tā bijusi vienīgā objektīvā datubāze. Pirms tam Draudzīgā aicinājuma fonds savā skolu reitingā balstījās uz sasniegumiem skolēnu olimpiādēs. Lai gan pašreizējā metodika J. Endelem šķiet daudz objektīvāka, viņš ar savu reitingu tomēr neuzdrošinās pretendēt uz absolūto arī šobrīd.
Rīgas 64. vidusskolas direktore Dace Lāce, kuras vadītā mācību iestāde bija labākā pilsētu vidusskolu kategorijā pērn un šogad, reitingu atzīst par gana taisnīgu. «Līdz šīm nekas labāks nav bijis. Iepriekš mēs sacentāmies pēc olimpiādēm, bet ne vienmēr gadījās bērni, kuri piedalās olimpiādēs. Šeit tomēr tiek ņemts vērā gala produkts, ko mēs no vidusskolas izlaižam,» viņa pauž. Tāpat direktore uzteic, ka šajā reitingā ģimnāzijas tiek atdalītas no «parastajām» skolām, jo Valsts 1. ģimnāziju vērtēt kopā ar vidusskolām esot tāpat, kā profesionālam teātrim sacensties ar amatieriem. D. Lāce stāsta, ka augsta vieta reitingā ceļot gan skolotāju pašapziņu, gan skolas vārdu: «Pagājušajā gadā, kad mēs saņēmām galveno balvu [pilsētu vidusskolu kategorijā], bija jūtams lielāks pirmklasnieku pieplūdums. Arī skolotājiem bija tāds pacēlums. Tas ir gandrīz vēl labāk, nekā pie algas pielikt piecus latus!»
Kategorijā Izaugsme 2012 lielāko izrāvienu šogad parādīja Tilžas vidusskola, kas vienlaikus lauku vidusskolu sacīkstē ieņem trešo vietu. Skolas direktora vietniece Ilze Slišāne stāsta, ka šis izrāviens ir 10 skolēnu nopelns - tieši tik daudz jauniešu pērn absolvēja Tilžas vidusskolu. Pērnā gada vidusskolas absolventi parādījuši augstākus rezultātus teju visos centralizētajos eksāmenos, izņemot angļu valodu.
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Draudzīgā aicinājuma reitingu atzīst par «labāko, kas mums šobrīd ir». Tas esot līdz brīdim, kad ar savu kvalitātes monitoringu startēs ministrija. «Mēs nevērtējam mācību procesu tikai no centralizētajiem eksāmeniem, jo tie nevar parādīt bērnu un jauniešu progresu. Viņi nevar parādīt, ka ir ļoti labas skolas, kas skolēnus vienkārši izvelk un motivē. Motivācija no mācību procesa viedokļa ir ļoti svarīga, bet to nav tik vienkārši nodemonstrēt,» atzīst ministrs. Vaicāts, vai izglītības kvalitātes monitoringa sistēma, kura atbilstoši ministrijas reformu plāniem ir jāizstrādā līdz 2014. gadam, spēs izmērīt arī skolēnu motivāciju, ministrs atbild, ka pie tā tikšot strādāts.
Salīdzinot šā un pērnā gada reitingu rezultātus, redzams, ka ģimnāziju kategorijas pirmajā desmitniekā lielas pārmaiņas nav notikušas - savas pozīcijas zaudējušas Madonas un Viļakas Valsts ģimnāzijas, kuru vietas ieņem Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija un Rīgas Angļu ģimnāzija. Pārējās kategorijās mainība bijusi lielāka, vietu pirmajā desmitniekā spējusi saglabāt puse no pērnā gada pirmrindniecēm.