To paredz Saeimā ceturtdien konceptuāli atbalstītie grozījumi Darba likumā, kurus iesniedza apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, lai mazinātu latviešu jauniešu, kā arī ārzemju latviešu diskrimināciju darba tirgū, ja viņi nezina krievu valodu - tā likumā nav konkrēti nosaukta, bet galvenokārt tieši ar to ir saistītas diskriminējošās situācijas, kuru dēļ tapis šis projekts.
Par Darba likuma grozījumu pieņemšanu 1. lasījumā balsoja 60 deputātu no VL-TB/LNNK, Vienotības, Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). Pret bija Saskaņas centra (SC) frakcija, atturējās trīs ZZS deputāti Uldis Augulis, Rihards Eigims un Ilona Jurševska, bet divi Vienotības deputāti, viens no ZZS un viens no SC balsojumā nepiedalījās. Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP) gan norādīja, ka viņam ir šaubas, vai ar šiem likuma grozījumiem izdosies sasniegt mērķi, jo var, piemēram, rasties jautājums, kas ir pamatota nepieciešamība. Taču ZRP projektu atbalstīja, cerot, ka 2. lasījumā tas tiks uzlabots. Deputātiem priekšlikumu iesniegšanai ir atvēlēts mēnesis.
Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) neredz iemeslu šaubīties, jo Latvijā tikai latviešu kā valsts valodas zināšanas var būt obligātas darba tirgū, un darba devējiem, kuri nepārvalda šo valodu, nav tiesību nemotivēti izvirzīt prasību par citas valodas prasmi. Ja valoda tiešām ir nepieciešama, piemēram, ar tūrisma nozari saistītu pienākumu veikšanai, tad darba devējam nebūšot grūti to pierādīt. Projekta iesniedzēju vārdā runāja Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK), kura ir veikusi lingvistiskās diskriminācijas pētījumu, tajā ir minēti daudzi piemēri, kā labi izglītoti un profesionāli latviešu jaunieši vai no ārvalstīm atbraukušie tautieši nevar dabūt darbu, jo nezina krievu valodu. Kolēģi no Vācijas, Zviedrijas, Francijas un Anglijas tādu diskriminējošu situāciju nespēj iedomāties, sēdē sacīja V. Poriņa.
Saskaņas centra deputātus nepārliecināja pat no tribīnes sauktie piemēri, kā darbs valodas nezināšanas dēļ ir atteikts, piemēram, krāvējam vai labam datorspeciālistam. Dzintars Rasnačs minēja arī līdzīgā situācijā nonākušu mežstrādnieku, būdams neziņā, «ar ko gan viņš sarunāsies - ar kokiem»? Boriss Cilevičs (SC) projektu nodēvēja par politiski izdomātu problēmu, jo, viņaprāt, praksē šādas problēmas nepastāvot.