Tas tiks darīts ne tikai tāpēc, lai nākotnē novērstu asteroīdu un to atlūzu - meteorītu - ietriekšanos Zemē, bet arī lai mēģinātu iegūt asteroīdu dzīlēs esošos derīgos izrakteņus, kuru daudzums esot prātam neaptverams.
Pagaidām vēl neviens neplāno asteroīdu dzīļu dārgumus nogādāt uz Zemes, sākotnēji tie varētu tikt izmantoti kā degviela kosmiskajiem kuģiem un satelītiem, kas dodas tālākos galaktiskajos ceļojumos, bet vēlāk - lai izveidotu cilvēku apmetnes uz Marsa.
Neizsmeļami resursi
Tuvākajos gados vairāki privāti uzņēmumi plāno sākt pētījumus uz Zemei tuvu lidojošiem asteroīdiem, bet ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ir izvirzījusi mērķi līdz 2021. gadam uz kāda no tiem nosēdināt astronautus.
«Asteroīdi ir kā aizsniedzami Saules sistēmas augļi. Tie atrodas tepat netālu, un uz tiem nav grūti nokļūt,» apgalvo amerikāņu kosmosa inženieris Ēriks Andersons, kurš kopā ar vairākiem domubiedriem, kuru vidū ir arī interneta giganta Google līdzdibinātājs Lerijs Peidžs un britu miljardieris Ričards Brensons, ir izveidojuši kompāniju Planetary Resources, kas arī grasās iesaistīties kosmisko iežu medībās.
Zinātnieki uzskata, ka pat uz samērā nelieliem asteroīdiem varētu atrasties ievērojams daudzums ļoti vērtīgu izrakteņu, piemēram, dažādi metāli - platīns, rodijs, rēnijs, pallādijs un zelts.
Šogad februārī Zemei garām palidoja asteroīds 2012 DA14, kura diametrs ir 57 metri. Amerikāņu uzņēmums Deep Space Industries, kas plāno veikt izrakumus uz asteroīdiem, apgalvo, ka 2012 DA14 dzīlēs esošo metālu un citu derīgo izrakteņu kopējā vērtība varētu būt 195 miljardi dolāru (99,5 miljardi latu), raksta portāls Mining.com.
Uz daudz lielākiem asteroīdiem var būt faktiski neizsmeļami derīgo resursu apjomi. Asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru atrodas asteroīds 16 Psīhe, kura diametrs ir 200 kilometru. Uz tā ir tik daudz niķeļa rūdas, ka ar to pietiktu, lai cilvēces pašreizējo pieprasījumu apmierinātu miljoniem gadu.
Milzīgās izmaksas un tehniskie sarežģījumi izslēdz iespējamību, ka pārredzamā nākotnē derīgie izrakteņi, kas iegūti uz asteroīdiem, nonāks uz Zemes. Tāpēc pašlaik primārais uzdevums ir noskaidrot, vai asteroīdus varētu izmantot kā kosmisko kuģu degvielas uzpildes punktus, kas pavērtu iespējas veikt tālākus lidojumus izplatījumā.
Lai uz asteroīdiem varētu ražot degvielu, to dzīlēs ir nepieciešams atrast ūdeni veidojošo elementu - ūdeņraža un skābekļa - krājumus.
Iekāro arī Mēnesi
Uzņēmums Deep Space Industries paziņojis, ka 2016. gada sākumā palaidīs izplatījumā nelielus satelītus, kas būs aprīkoti ar augstas izšķirtspējas fotokamerām, ar kurām fiksēs garām lidojošos asteroīdus. Iegūtie attēli zinātniekiem ļaus noteikt, no kā ir veidoti šie asteroīdi. Šī projekta fāze izmaksāšot ap 20 miljoniem dolāru (10 miljonu latu), vēsta Reuters.
2017. gadā uz kādu asteroīdu tikšot nosūtīta kosmosa laboratorija, kas aptuveni divus gadus vāks iežu paraugus. Bet jau 2019. gadā Deep Space Industries cer sūtīt uzdevumā kosmisko kuģi, kam vajadzēs notvert un ievilkt Zemes orbītā daudzsološākos asteroīdus. Uz tiem mēģinās ražot degvielu.
Planetary Resources 2016. gadā izplatījumā nosūtīs teleskopus, kas izpētīs asteroīdus, kuri atrodas starp Zemi un Mēnesi. Kompānija domā, ka līdz 2020. gadam tā jau varēs sākt uz asteroīdiem iegūto izrakteņu apstrādi un kosmosa kuģus apkalpos tās pirmā degvielas uzpildes stacija.
Savukārt uzņēmums Bigelow Aerospace vēlas veikt izrakumus uz Mēness. Uzņēmuma vadītājs Roberts Bigelovs apgalvo, ka uz Mēness regulāri nokrīt meteorīti, tāpēc varētu vienkārši uzlasīt to atliekas, kuru sastāvā ir dažādi reti metāli un vērtīgi ieži. Uzņēmums esot uzkonstruējis piepūšamu Marsa bāzi, kurā dzīvotu cilvēki, raksta National Geographic.