Šajā domes sasaukumā R. Čudaru ievēlēja no Jaunā laika un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK apvienotā saraksta, kurš 2009. gada pašvaldību vēlēšanās Salaspilī plūca uzvaras laurus, iegūstot 30,6% vēlētāju balsu un sešus deputātu mandātus.
Gribētu tiešas vēlēšanas
Tagad kādreizējo sabiedroto ceļi šķīrušies. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās R. Čudars gatavojas stāties Vienotības Salaspils saraksta galvgalī. «Protams, mēs ceram uz vislabākajiem rezultātiem un ka uzticību saņemsim,» viņš saka, neslēpjot, ka nākamajā sasaukumā cer uz lielāku balsu pārsvaru domes valdošajai koalīcijai. «Visu šo sasaukumu esam ļoti asi konfrontēti - deviņi pret astoņi. Tomēr šī politiskā konfrontācija, manuprāt, nav bijis šķērslis efektīvam darbam,» apgalvo Salaspils pilsētas galva.
To, ka novada attīstībai nepieciešamie lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, nešķirojot pozīciju un opozīciju, apgalvo arī bijušais mērs J. Putniņš, kurš domi vadījis teju divdesmit gadu garumā un jau pošas kārtējai cīņai par deputāta mandātu Salaspilī. Šī sasaukuma domē viņš tika ievēlēts no Tautas partijas saraksta, bet tagad, vaicāts, kura politiskā spēka sarakstā būs atrodams viņa vārds, J. Putniņš atteic: «Jau ilgāku laiku esmu Reformu partijas biedrs.» Savukārt runājot par iespējamo atgriešanos mēra krēslā, viņš saka: «Par to es ļoti, ļoti domāšu, jo tā ir tomēr liela spriedze. Jā, politika mani interesē, man patīk politikā darboties, bet šodien es nevaru apgalvot, ka ļoti gribētu nokļūt atpakaļ priekšsēdētāja krēslā.»
To, ka ne viss Salaspils domē ir tik mierīgi, apliecina fakts, ka R. Čudars pārdzīvojis vairākus demisijas pieprasījumus. Pēdējais no tiem notika pērnā gada martā, kad domes opozīcija, kuras rindās bija arī pilsētas mēra kādreizējā sabiedrotā un vietniece Zoja Rimša, iesniedza R. Čudara demisijas pieprasījumu. Neuzticības izteikšanas mēģinājums cieta fiasko, tiesa gan, ļoti savdabīgā veidā, jo balsojumā par mēra demisiju atteicās piedalīties paši tās pieprasītāji. Pats R. Čudars dumpja iemeslus skaidro ar atsevišķu domnieku iespējamu mēģinājumu šādi ietekmēt siltumapgādes politiku novadā par labu dažiem privātuzņēmējiem. Savu bijušo vietnieku pārmetumus par autoritārismu viņš noraida: «Autoritārisms, manuprāt, ir tas, ko jebkurā konfrontācijā ar domes priekšsēdētāju min kā pašu galveno iemeslu. Tomēr beigu beigās domes priekšsēdētājam ir jābūt tam, kas virza visus procesus uz priekšu. Ir tikai divi varianti - vai nu izbēgam no konfrontācijas un neko nedarām, vai arī konfrontējam, runājam, dažās pozīcijās piekāpjamies un virzāmies uz priekšu. Pirmais variants, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams. Otrais ir grūtāks, bet vienīgais iespējamais.»
Tomēr vienlaikus R. Čudars neslēpj, ka, viņaprāt, Latvijai piemērotākais pašvaldību ievēlēšanas modelis būtu tāds, kurā mēram būtu lielāka ietekme: «Esmu dziļi pārliecināts, ka mums pilnībā jāreformē pašvaldību pārvaldības sistēma, par piemēru ņemot Vācijas un Polijas modeli, kur mērus ievēl tiešās vēlēšanās un domi ievēl tiešās vēlēšanās. Tad starp šiem diviem varas centriem, kuriem abiem ir tautas mandāts, notiek savstarpējā saskare - īpaši budžeta jautājumos un attīstības virziena jautājumos. Manuprāt, šī sistēma būtu krietni efektīvāka, piemērotāka Latvijai, kur, kā man šķiet, līdz šim darbojies princips, ka ziepes taisa visi, bet atbild domes priekšsēdētājs.»
Tikmēr domes opozīcijā esošais Aleksandrs Prutkovs (PCTVL) domā, ka ietekmīgākā persona un galvenais attīstības virziena noteicējs Salaspilī ir nevis pilsētas mērs R. Čudars, bet gan Salaspils domes Attīstības daļas vadītājs Ansis Grantiņš. «R. Čudars tikai klausa savu A. Grantiņa kungu, nevis domā ar savu galvu. Bez Grantiņa kunga mērs nevienu dokumentu neparaksta. Tāpēc es, satiekot A. Grantiņu, viņam parasti saku: «Labrīt, domes priekšsēdētāja kungs!»» stāsta A. Prutkovs.
Stadions un zems tarifs
Jebkurā gadījumā, ejot uz pašvaldību vēlēšanām, Salaspils domniekiem būs ar ko palepoties - šīs domes sasaukuma laikā darbu sācis jaunais stadions, kura celtniecība sākta iepriekšējās domes pilnvaru laikā, nosiltināta un renovēta Salaspils 2. vidusskola, veselības centrs un vairāki bērnudārzi, rekonstruēta viena no pilsētas centrālajām ielām, Skolas iela, sākta vairāk nekā trīs miljonus latu vērta sporta kompleksa celtniecība un citi vērienīgi projekti. Pirms dažām nedēļām darbu sākusi arī 1,37 miljonus latu vērtā šķeldas katlumāja, tāpēc Salaspils ir viena no nedaudzām Latvijas pašvaldībām, kur saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apkopoto informāciju siltumenerģijas tarifi nevis pieauguši, bet gan samazinājušies. Par to, cik liela bijusi pašreizējās domes loma šajos procesos, domas gan dalās. «R. Čudars uzstāj, ka tikai četros gados ir daudz kas izdarīts, bet cilvēki jau nav tik neaptēsti, viņi taču redz, kas ir izdarīts kopš 1991. gada. Nav taču noslēpums, ka tad Salaspils bija ciems bez asfaltētām ielām, bez savas mūzikas un sporta skolas, bez savām baznīcām. Kas tad ir sākts tagad? Jaunā sporta halle. Un noasfaltētas mazās ieliņas, par kurām mēs visi balsojām. Jā, bet nolikvidēts ir sociālās aprūpes centrs, sākumskola. Tik viennozīmīgi gan nevar vērtēt, kas ir izdarīts šajos četros gados un kas iepriekš,» tā domā pašreizējā mēra priekštecis un bijušais vietnieks J. Putniņš. Viņš atgādina, ka arī ar dažu projektu realizāciju nemaz negāja tik gludi. Piemēram, izglītības iestāžu renovācija būvnieku vainas dēļ iestrēga un 2012. gada ziemu daļai bērnudārznieku un 2. vidusskolas skolēniem nācās pārlaist teju būvlaukumā. «Veselu gadu bērniem bija jāmācās nepabeigtos objektos, jo būvdarbi netika pietiekami kontrolēti. Tā varbūt ir ne tikai domes priekšsēdētāja vaina, jo visā Latvijā ir situācijas, ka būvniekiem, kas spēj uzvarēt konkursos, nepietiek cilvēkresursu, lai kvalitatīvi veiktu darbu.»
Pērn, 2012. gadā, Salaspils dome pārskatījusi sociālo pabalstu izmaksu regulējošos domes saistošos noteikumus, kā arī ieviesusi vairākas skolēnu vecāku maciņiem draudzīgas iniciatīvas - visiem sākumskolas skolniekiem piešķirtas brīvpusdienas, bet vidusskolnieki «uz pašvaldības rēķina» var iegūt autovadītāju tiesības. Tomēr R. Čudars noliedz, ka šīs iniciatīvas saistītas ar vēlmi uzspodrināt domes tēlu pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām: «Sociālo pabalstu klāsts mazliet ir koriģēts, jo problēma bija līdz šim tāda, ka gada beigās deputāti vienmēr pieņēma atsevišķu lēmumu par pabalstu izmaksāšanu. Un to vienkārši nevarēja redzēt. Tagad sociālā atbalsta kategorijas tika pārskatītas un ir ieviesti pabalsti, mūsuprāt, mazaizsargātiem sociālajiem slāņiem, kas ir, piemēram, represētās personas, vientuļie pensionāri, ģimenes, kuras audzina bērnus invalīdus. Savukārt runājot par brīvpusdienām skolēniem, vēlos uzsvērt, ka kopējais pašvaldības budžeta izdevumu apjoms ir 13 miljoni latu, kamēr brīvpusdienu gada izdevumu summa, ja nemaldos, būs ap 30 tūkstošiem latu gadā. Brīvpusdienas sākumskolai un pašvaldības apmaksāti autovadītāju kursi vidusskolēniem ir saistīti ar izglītības konkurētspējas celšanu. Šajā ziņā mēs esam absolūtas konkurences apstākļos, tādēļ mums ir nepieciešams uzlabot tieši vidusskolu vispārējās vidējās izglītības materiāli tehnisko bāzi, padarīt to pievilcīgāku, jo mums ir lieliski transporta apstākļi braukšanai uz Rīgu. Iesēdies vilcienā un pusstundas laikā esi Rīgā... Līdz ar to tiem argumentiem, kāpēc skolniekam ir jāpaliek un jāmācās Salaspilī, ir jābūt divreiz spēcīgākiem nekā vidējai Rīgas skolai. Es domāju, ka divu vai triju gadu laikā mēs šos argumentus par labu Salaspilij pastiprināsim, lai nauda, kas seko skolēnam, paliktu šeit.»