Krustojumos, ielu pagriezienos, automašīnai iebraucot vai izbraucot no sānu ielām, un vietās, kur ietve beidzas vai ir gājēju pārpildīta, riteņbraucēji mēdz burtiski «iznirt» mašīnu priekšā vai blakus tām.
Turpretim pa ielas braucamajā daļā marķētu velojoslu braucošs velosipēdists autovadītājam ir labi pamanāms jau pa gabalu. Turklāt viņam ir atvēlēta konkrēta braukšanas zona, tas nozīmē, ka vairs nav jābaidās, ka starp automašīnām pēkšņi uzradīsies ātrie riteņbraucēji, kas jūt apgrūtinājumu no manevrēšanas pa gājēju aizņemtajām ietvēm. No drošības viedokļa ideāli, ja velojoslas stoplīnija pie krustojuma atrodas nedaudz priekšā automašīnu apstāšanās līnijai. Jo tādējādi krustojumā zaļo gaismu gaidošais riteņbraucējs neatrodas autovadītāju redzamības «aklajā zonā». Vēl labāk, ja pie krustojumiem izveidoti kājas atbalsti, kā, piemēram, Skolas un Elizabetes ielas krustojumā, tā motivējot piestāt, netraukties pāri ielai, kad deg sarkanā gaisma.
Par nelaimēm neviens nedomājam, taču nevaram būt arī simtprocentīgi no tām pasargāti. Gan velosipēdistiem, gan sabiedriskajam transportam paredzētās nodalītās joslas krīzes gadījumā dod iespēju pārvietoties operatīvajam transportam. Arī šobrīd daudz kritizētajā Elizabetes ielā, kur iepriekš gan bija īsākas automašīnu rindas, taču tās lielākā skaitā sablīvējās pie krustojumiem.
Cita starpā velojoslām ir arī transporta plūsmas regulējoša funkcija - tranzīta transportu tās motivē nevis braukt cauri centram, bet to apbraukt. Kā rāda apsekojumi, arī Elizabetes ielas posmu no Eksporta ielas līdz Pulkveža Brieža ielai izmanto daudzi autovadītāji, kuri tikpat labi varētu braukt pa Eksporta un Hanzas ielu.
Netieši par ieguvumu autovadītājiem no velojoslām var runāt arī ceļu uzturēšanas kontekstā. Peļķes vasarā un laikus nenotīrīts sniegs ziemā, pazeminātas lietusūdens noteces un komunikāciju aku vāki, bedres asfaltā, kas autovadītājiem ir gan nepatīkamas, taču parasti izbraucamas, riteņbraucējiem var būt dzīvībai bīstamas. Velojoslas izveide nozīmē, ka pašvaldība attiecīgajā ielā uzņemas papildu saistības par to, lai brauktuve visu laiku būtu ideālā kārtībā. Un ne tikai vasarā, bet arī ziemā, jo, kā zināms, arvien lielāks skaits riteņbraucēju pilsētas ielās manāms arī sniegotajā sezonā.