Kā Dienai apgalvo izglītības ministres Mārītes Seiles preses sekretāre Ilze Salna, ministrija spērusi nopietnu soli pretī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) un citām iesaistītajām pusēm. Piemēram, ir uzklausīts pašvaldību lūgums nesamazināt mērķdotācijas apmēru nevienai pašvaldībai. Tām arī pašām būs iespēja brīvāk pieņemt lēmumus par mērķdotācijas sadalīšanu. Tāpat pedagogu algas netiks ierobežotas, kā bija plānots, bet noteikta būs zemākā summa, kas pedagogam jāsaņem. Izlemts arī nenoņemt 10% piemaksu valsts ģimnāzijām.
Saraksts ir vēl garāks, un IZM izveidojusi vairākas tabulas, taču nav reālu skaitļu, kas piedāvājumu padarītu konkrētāku. LIZDA vadītāja Inga Vanaga Dienai uzsver - radīta tikai lielāka neskaidrība, jo nu ministrija vairs nespēj atbildēt uz ļoti daudziem būtiskiem jautājumiem. Turklāt arodbiedrībai nav nekādu iespēju veikt aprēķinus, lai secinātu, vai IZM piedāvājums uzlabotu vai pasliktinātu situāciju skolotāju maciņos. Algu aprēķinu formulas ministrija sola vien pēc nedēļas. Turklāt šobrīd nav redzams, ka potenciāli uzlabotos situācija atbalsta personālam, pirmsskolām un mazajām lauku skolām. Savukārt vēl trūkstošo koeficientu dēļ nav zināms, vai lielās skolas nepaliek zaudētājos.
Saspīlētajā situācijā nav vainojams tikai pats piedāvātais modelis, bet arī komunikācija. Vēl tikšanās laikā M. Seile solījusi, ka šos priekšlikumus publiskajā telpā neizplatīs, kamēr nebūs arī pamata aprēķiniem, lai netracinātu nozarē strādājošos. Pirmdien tika pat atcelta plānotā preses konference, kurā bija paredzēts žurnālistiem skaidrot IZM piedāvājumu. Taču, izejot no ministres kabineta, secināts, ka visa informācija jau publiskota.
Visi ir gatavas sadarboties, bet jāņem vērā, ka modeļa tālāko virzību būtiski var ietekmēt arī ministru maiņa. Lai gan pagaidām M. Seile vēl pilda ministres pienākumus, šobrīd nav pārliecības, ka tā varētu būt arī turpmāk. Līdz ar to mainīties var arī politiskā nostāja šajā jautājumā. Arī nozares pārstāvju vidū rodas šaubas, vai M. Seilei vajadzētu turpināt darbu. I. Vanaga, paužot savu personisko viedokli, sacīja, ka labprāt izglītības un zinātnes ministra amatā redzētu, piemēram, pašreizējo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), kura iepriekš vadījusi Saeimas Izglītības komisiju.