Pie nepamatotiem izsaukumiem visbiežāk vainojami garām ejoši vai braucoši cilvēki, kuri nemaz nepiestāj, lai noskaidrotu personas bezpalīdzīgā stāvokļa iemeslu, norāda NMP dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša: «Steidzīgie nespēj dispečeram sniegt pilnīgu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu - sūtīt brigādi vai ne. Varbūt guļošais lielā reibuma stāvoklī saulītē vienkārši aizmidzis, bet ja nu kādam strauji pasliktinājusies veselība un situācija ir kritiska? Pastāvot šādai iespējamībai, mediķi uz notikuma vietu tiek sūtīti.» Ja dzīvībai draud briesmas - pacientam notikuma vietā sniedz pirmo palīdzību un nogādā slimnīcā, šādā - kritiskā - gadījumā pakalpojumu finansē valsts. Savukārt, ja mediķi ierodoties konstatē, ka steigušies velti, jo pacienta stāvoklis nav neatliekams, - brigādes izsaucējam pakalpojums jāapmaksā pašam - tā cena ir 40,14 eiro.
Savukārt par izsaukumiem «tur guļ cilvēks un izskatās, ka viņam ir slikti», atbildību nenes neviens, un nepamatota izbraukuma gadījumā izdevumi netiek piedzīti ne no garāmgājēja vai braucēja, kurš vairākumā gadījumu sen ir prom, ne pacienta - jo viņš taču palīdzību nelūdza. «Tāpēc, ieraugot uz ielas guļošu cilvēku, - jāpieiet viņam klāt, jāuzrunā, jāpapurina, lai saprastu, kas noticis. Daudziem šķiet, ka viņi savu pienākumu ir izpildījuši, vienkārši piezvanot ātrajiem, taču var gadīties, ka līdzcilvēks, sniedzot pirmo palīdzību pirms brigādes ierašanās, var izglābt dzīvību,» I. Bukša aicina nepalikt vienaldzīgiem. Savukārt, ja no svešinieka jūtams alkohola smārds, viņš ir pie samaņas un nedraud ķermeņa atdzišana, NMP pārstāve iesaka zvanīt pašvaldības policijai.
Izraisa dusmas
Diennaktī ātrie visā Latvijā izbrauc vidēji uz 1200 izsaukumiem, taču NMP nav datu, cik gadījumos braukts uz neviennozīmīgām situācijām vai pacienti izrādījušies, piemēram, bezpajumtnieki, kuri pārmērīgi lietojuši alkoholu. «Mēs dienestā nešķirojam pēc sociālā stāvokļa - nav būtiski, vai cilvēks ir antisociāla dzīvesveida piekopējs vai skolotājs. Zināms tikai dzimums un vecums, bet arī pēdējo ne vienmēr var noskaidrot - piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā. Svarīgākais ir - izdzīvos vai ne,» norāda I. Bukša.
Tajā pašā laikā, kā Dienai atklāj reanimatoloģe, kura vēlējās palikt anonīma, - ne tikai izbraukumi pie bezpajumtniekiem un dzērājiem tukšojot NMP dienesta budžetu: «Cilvēki arvien biežāk simulē, lai viņus nogādātu slimnīcā un tur bez rindas un par valsts naudu veiktu izmeklējumus. Reiz es kļuvu patiešām dusmīga - braucām no Rīgas pa apledojušu ceļu uz Baldoni - pie pacientes, kurai, pēc saņemtās informācijas, ķermeņa temperatūra bija paaugstinājusies līdz 41 grādam, sācies drudzis un vēl buķete ar dažādām nobīdēm no normas. Ierodoties konstatējām, ka viņai ir viegla saaukstēšanās un ķermeņa temperatūra paaugstinājusies vien par grādu. Ātro saukšana šādos gadījumos ir izšķērdība, necieņa pret cilvēku darbu un arī pilsoniskās apziņas trūkums - ļoti iespējams, ka brigādes palīdzība tajā stundā kādam bija vajadzīga, lai glābtu dzīvību!»
Par visu jāmaksā
Pēdējos divos gados NMP izbraukumu skaits ir samazinājies, un to izdevies panākt, ieviešot vienkāršu sistēmu - dispečeri, uzdodot noteiktus jautājumus, atsijā neatliekamus gadījumus no sekundāriem. Rezultātus devusi arī Veselības ministrijas īstenotā sociālā kampaņa Jūties švaki? - Ne vienmēr ir tik traki!, kas iedzīvotājus informēja par medicīniskās palīdzības saņemšanas daudzveidību, skaidrojot, kādos gadījumos nepieciešams saukt neatliekamo palīdzību, bet kad pēc konsultācijas vērsties pie ģimenes ārsta vai citā medicīnas iestādē. Taču joprojām esot maldinoši izsaukumi, kad kāds neatliekamās palīdzības brigādi izsauc, jokojoties, mēģinot kādam ieriebt vai, piemēram, dzērumā saderot. Šādās situācijās mediķi informē likumsargus, kas pret zvanītāju ierosina administratīvo lietu un piemēro sodu. Esot arī gadījumi, kad cilvēks uzstāj, lai ātrie pie viņa atbrauc, piekrītot izsaukumu apmaksāt gadījumā, ja viņa stāvoklis neizrādīsies tik kritisks, kā pašam šķitis. Ārzemniekiem par šādu pakalpojumu jāšķiras no divtik lielas summas - 93,91 eiro.
Cik viens NMP brigādes izbraukums izmaksā valstij? - «Tas ir tāpat kā ar ugunsdzēsējiem - depo darbība jānodrošina visu diennakti neatkarīgi, vai jādodas uz vienu vai simts izsaukumiem. Lielāko NMPD izdevumu daļu - aptuveni 70 procentu - veido personāla atalgojums, savukārt degvielas patēriņš ir mainīgā daļa, ko nepamatotie izsaukumi, protams, palielina.»
NMP dienestā strādā vairāk nekā trīs tūkstoši darbinieku, un tā darbības nodrošināšanai pērn tika izlietoti vairāk nekā 45 miljoni eiro.