U.Čavess uzskata, ka pie kaimiņu saspīlētajām attiecībām vainojamas ASV, kuras nākamajā mēnesī paredzējušas parakstīt vienošanos ar Kolumbiju par savu karavīru skaita palielināšanu šajā valstī.
Draud pārtraukt importu
«Esmu pavēlējis atsaukt mūsu vēstnieku no Bogotas,» U.Čavess sacīja televīzijas tiešraidē demonstrētajā valdības sēdē. «Mēs iesaldēsim attiecības ar Kolumbiju.» Viņš arī draudēja pārtraukt importu no Kolumbijas, kas veido aptuveni trešo daļu no Venecuēlas tirdzniecības, un iepirkt preces no Brazīlijas vai Ekvadoras.
Venecuēla no kaimiņvalsts iepērk galvenokārt piena un citus pārtikas produktus, kas periodiski kļūst par deficītu U.Čavesa valdības ieviestās cenu kontroles dēļ, raksta AP. «Mēs to visu varam dabūt no jebkuras citas valsts,» pārliecināts ir U.Čavess.
Venecuēlas neapmierinātību izraisījis Kolumbijas pirmdienas paziņojums, ka armijas reida laikā FARC nometnē atrastas prettanku raķetes, ko astoņdesmitajos gados Zviedrija pārdevusi Venecuēlai. U.Čavess šīs apsūdzības uzskata par bezatbildīgām, jo, viņaprāt, neesot nekādu pierādījumu, ka ieroči nākuši no Venecuēlas.
Kolumbijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka valsts prezidents Alvaro Uribe un ārlietu ministrs Haime Bermudess ir izbraukuši no valsts, tādēļ līdz viņu atgriešanās brīdim oficiāli komentāri par Venecuēlas lēmumu netiks sniegti.
Bailes no Amerikas
Tomēr Venecuēlas un Kolumbijas strīdu cēlonis ir Bogotas lēmums atļaut amerikāņiem izmantot piecas tās teritorijā esošas karabāzes. Šis solis ļoti saniknojis Venecuēlas karstasinīgo prezidentu, kurš vienmēr centies mazināt ASV ietekmi reģionā.
Nav līdzējuši Kolumbijas argumenti, ka amerikāņu karavīru kontingenta palielināšana paredzēta, lai cīnītos pret aizvien pieaugošo narkotiku tirdzniecību. Bogota apgalvo, ka Kolumbijā izvietoto amerikāņu skaits nepārsniegs 1400.
U.Čavess gan ir citās domās, jo uzskata, ka ASV militāristu klātbūtne rada apdraudējumu Venecuēlas nacionālajai drošībai. Viņš sacīja, ka Vašingtona vēlas padarīt Kolumbiju par «Latīņamerikas Izraēlu», bet «jeņķu bruņotie spēki plāno iebrukt Venecuēlā».
Abu Dienvidamerikas valstu attiecības pēdējos gados atradušās periodiskā saspīlējumā. Pagājušajā gadā Venecuēla pie Kolumbijas robežas izvietoja karaspēku un atsauca vēstnieku no Bogotas pēc tam, kad Kolumbijas bruņotie spēki veica iebrukumu FARC nemiernieku nometnē Ekvadoras teritorijā, kur tika atrasti dokumenti, kas pierāda, ka Venecuēla finansiāli atbalstījusi dumpiniekus.