Līdzīgi kā Ukrainā, Venecuēlā varasiestādes ar spēku vērsās pret miermīlīgām demonstrācijām, kā rezultātā lija nevainīgu cilvēku asinis. Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro opozīcijas atbalstītājus nodēvējis par «fašistiem» un protestos vaino Vašingtonu.
Prasa drošību un preces
Desmitgadē lielākās demonstrācijas Venecuēlā sākās mēneša sākumā kā studentu protesti valsts rietumu štatos Tačirā un Meridā. Studenti pieprasīja varasiestādēm pastiprināt drošību pēc tam, kad kāda studente bija ziņojusi par izvarošanas mēģinājumu.
Venecuēlā ir viens no augstākajiem noziedzības līmeņiem pasaulē, ik pēc 21 minūtes valstī nogalina cilvēku. Nereti uzbrukumi notiek dienas laikā pilsētu centrā.
Studenti protestēja arī pret augsto inflāciju, kas pašlaik ir uzšāvusies līdz 56%, un pirmās nepieciešamības preču, piemēram, piena, miltu, ziepju un tualetes papīra, deficītu. Preču trūkums ir saistīts ar valdības realizēto ārvalstu valūtas kontroli, kā rezultātā uzņēmumi nevar iegādāties importa preces, kuras neražo uz vietas.
Venecuēla ir viena no pasaules vadošajām naftas eksportētājām, bet pēdējos 15 gadus piekoptā populistiskā politika, ko aizsāka pērn mirušais prezidents Ugo Čavess, dāsni subsidējot pārtiku un dzīvojamo fondu, kā arī ieviešot bezmaksas izglītību un veselības aprūpi, izrādījusies pārāk smaga nasta ekonomikai. «Čavesa XXI gadsimta sociālisma patiesās sekas vislabāk ir redzamas veikalu tukšajos plauktos un pārpildītajos morgos,» bijušais Venecuēlas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Moizess Naims raksta interneta izdevumā The Atlantic.
Sākotnēji miermīlīgie studentu protesti pārauga sadursmēs ar drošības spēkiem, kuri arestēja vairākus simtus protestētāju. Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch apgalvo, ka drošībnieki ir pielietojuši «pārmērīgu spēku». Vēršanās pret protestētājiem izraisīja plašu neapmierinātību, un studentiem pievienojās arī augstskolu pasniedzēji, uzņēmēji un mājsaimnieces.
12. februārī protesti no valsts rietumiem pārmetās arī uz galvaspilsētu Karakasu, kur pēc opozīcijas atbalstītāju demonstrācijas tika nošauti trīs cilvēki. Saistībā ar šīm slepkavībām tika aizturēti vairāki drošības spēku darbinieki. Līdz šim protestos kopumā nogalināti vismaz 13 cilvēki, ievainoti 150, bet 500 arestēti, vēsta NBC.
Maduro vaino amerikāņus
Sociālistu valdība apgalvo, ka jucekli valstī ir izraisījuši mazākumā esošie «vidusšķiras fašisti», kuri esot nostājušies pret «revolucionāro strādnieku šķiru».
Mītu par to, ka opozīciju atbalsta tikai vidusšķira, apgāž pērn notikušās Venecuēlas prezidenta vēlēšanas, kurās N. Maduro tikai ar 1,5% balsu pārsvaru uzvarēja opozīcijas kandidātu Enriki Kaprilesu. Tas nozīmē, ka pret valdības politiku iebilst arī miljoniem nabadzīgo, ko sociālisti uzskata par savu «dabisko» elektorātu.
N. Maduro, līdzīgi kā priekšgājējs U. Čavess, Venecuēlas nedienās vaino amerikāņus. Viņš pagājušajā nedēļā no valsts izraidīja trīs ASV vēstniecības darbiniekus, jo viņi esot palīdzējuši organizēt studentu protestus. Savukārt sestdien arestētais opozīcijas līderis Leopoldo Lopess ir apsūdzēts sadarbībā ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi ar mērķi veikt valsts apvērsumu.
ASV ir noraidījušas tām adresētos pārmetumus un šonedēļ izraidīja trīs venecuēliešu diplomātus. «Prezidentam Maduro vajadzētu domāt par to, kā caur jēgpilnu dialogu ar tautiešiem, nevis Savienotajām Valstīm, atbildēt uz venecuēliešu likumīgajām sūdzībām,» paziņoja ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas pārstāvis Džejs Kārnijs. «Par spīti tam, ko Venecuēlas valdība vēlas iestāstīt cilvēkiem, šis nav jautājums, kas Venecuēlai jārisina ar ASV. Diskusijai ir jābūt starp Venecuēlas valdību un tautu.»